Andrijs Parubijs

- Dzimšanas datums:
- 31.01.1971
- Miršanas datums:
- 30.08.2025
- Mūža garums:
- 54
- Dienas kopš dzimšanas:
- 19938
- Gadi kopš dzimšanas:
- 54
- Dienas kopš miršanas:
- 3
- Gadi kopš miršanas:
- 0
- Papildu vārdi:
- Андрій Парубій
- Kategorijas:
- Deputāts, Krievijas Ukrainas 2014-25 kara kritušais, Parlamenta deputāts, Politiķis, Publicists, Sabiedrisks darbinieks, Vēsturnieks, Zinātnieks(-ce)
- Tautība:
- ukrainis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Andrijs Volodimirovičs Parubijs ir Ukrainas politiķis. Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs no 2016. gada 14. aprīļa līdz 2019. gada 28. augustam.
Ukrainas Augstākās Radas, Lietuvas Seima un Polijas Seima un Senāta Starpparlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājs.
Starpparlamentu savienības Nacionālās parlamentārās grupas izpildkomitejas priekšsēdētājs.
Nacionālās drošības un aizsardzības padomes loceklis (2014–2019).
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs no 2014. gada 27. februāra līdz 7. augustam. Ukrainas tautas deputāts 6., 7., 8. un 9. sasaukumā.
Ukrainas Tautas partijas (1994–2004), Mūsu Ukrainas (2004–2012), Pārmaiņu frontes (2012), Batkivščinas (2012–2014), Tautas frontes (2014–2019) un Eiropas Solidaritātes (2019–2025) biedrs.
Eiromaidana laikā viņš bija Maidana pašaizsardzības komandieris.
Bijušais zinātniskā un politiskā žurnāla Orientyry redaktors.
Biogrāfija
Dzimis 1971. gada 31. janvārī Červonohradā, Ļvovas apgabalā, Ukrainā.
Ukrainas Valsts bruņoto spēku un Ukrainas Galīcijas armijas ložmetējnieka mazdēls, 1918. gada Ļvovas kaujas dalībnieks.
Tēvs cīnījās UPA rindās. Ģimene uz 10 gadiem tika izsūtīta uz Sibīriju.
Absolvējis Ļvovas Universitātes Vēstures fakultāti (1994. gadā, specialitātē vēsturnieks, vēstures skolotājs), pēcdiploma studijas Ļvovas Politehnikumā (2001. gadā, specialitātē politoloģija un socioloģija).
Strādājis:
laboratorijas asistents (1987–1989) un vecākais laboratorijas asistents (1991) Ukrainas PSR Zinātņu akadēmijas Sociālo zinātņu institūta Karpatu arhitektūras un arheoloģijas ekspedīcijā;
laboratorijas asistents Ukrainas PSR Zinātņu akadēmijas Sociālo zinātņu institūta Augstākās slāvu-krievu arheoloģijas ekspedīcijā (1987–1988);
nacionālistiskās jaunatnes organizācijas - biedrības "Mantojums" - vadītājs (1988).
Piedalījās nacionālās atbrīvošanās kustībā, organizēja pirmos piketus Ukrainā. 1989. gadā tika arestēts par neatļauta mītiņa organizēšanu.
2006. gadā Parubijs filmējās toreiz jaunizveidotā kanāla "Kino" (tagad "2+2") titros.
Politiskās darbības sākums
Ļvovas apgabala padomes deputāts 1. komjauniešu partijas sasaukumā 1990.–1994. gadā
Kopš 1990. gada — Ļvovas apgabala padomes deputāts, pastāvīgās deputātu komisijas jaunatnes un sporta jautājumos sekretārs.
1991. gadā kopā ar Olehu Tjahņiboku bija viens no Ukrainas Sociāli nacionālās partijas (SNPU), kas 2004. gadā tika pārdēvēta par Viskrainas savienību "Brīvība", dibinātājiem.
1994.–1998. gadā — Ļvovas pilsētas domes deputāts, deputātu grupas vadītājs.
Kopš 1996. gada — Ukrainas Bruņoto spēku un Jūras spēku palīdzības biedrības "Ukrainas Patriots" vadītājs.
Kopš 1999. gada — zinātniskā un politiskā žurnāla "Orientyry" redaktors.
Kopš 2002. gada — deputāts, Ļvovas reģionālās padomes vadītāja vietnieks.
Aktīvs "Oranžās revolūcijas" dalībnieks.
2004. gada novembra-decembra notikumu laikā viņš bija Kijevas Ukrainas nama komandants. Apbalvots ar piemiņas zīmi "Oranžās revolūcijas goda dalībnieks". Partijas "Mūsu Ukraina" politiskās padomes loceklis.
Kopš 2005. gada viņš ir Tautas savienības partijas "Ukraiņi!" vadītājs, kas reorganizēta par Pilsonisko apvienību "Ukrainas nams".
No 2006. gada aprīļa līdz 2007. gada decembrim viņš bija Ļvovas reģionālās padomes deputāts no "Mūsu Ukrainas".
2010. gada februārī Parubijs vērsās Eiropas Parlamentā ar lūgumu pārskatīt savu negatīvo reakciju uz bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Juščenko lēmumu piešķirt Ukrainas Nacionālistu organizācijas līderim Stepanam Banderam Ukrainas varoņa titulu.
No 2007. gada līdz 2012. gadam viņš bija Ukrainas 6. saukuma tautas deputāts no bloka "Mūsu Ukraina — tautas pašaizsardzība". Augstākās Radas Ārlietu komitejas Ārējo attiecību īstenošanas kontroles apakškomitejas priekšsēdētājs. Vjačeslava Kiriļenko deputātu grupas "Par Ukrainu!" biedrs.
2012. gada 3. februārī viņš uzrakstīja paziņojumu par izstāšanos no partijas "Mūsu Ukraina". 6. jūnijā viņš pievienojās partijai "Pārmaiņu fronte".
No 2012. gada līdz 2014. gadam viņš bija Ukrainas 7. saukuma tautas deputāts no politiskās partijas "Batkivščina". Viņš bija Augstākās Radas Zinātnes un izglītības komitejas Likumdošanas atbalsta Ukrainas integrācijai starptautiskajā zinātnes un izglītības telpā apakškomitejas priekšsēdētājs.
Euromaidans
No 2013. gada novembra līdz 2014. gada februārim viņš koordinēja Euromaidana (Kijeva, Neatkarības laukums) ikdienas darbību; viņš bija tā telšu nometnes faktiskais komandieris un vadītājs, kā arī Maidana pašaizsardzības vienību vadītājs.
Pēc tam, kad prezidents Janukovičs un opozīcijas līderi 2014. gada 21. februārī parakstīja Līgumu par politiskās krīzes noregulējumu Ukrainā, naktī no 21. uz 22. februāri Parubija vadītie Pašaizsardzības spēki pārņēma kontroli pār valdības kvartālu Kijevā - Augstākās Radas, Prezidenta administrācijas, Ministru kabineta un Iekšlietu ministrijas ēkām.
Parubijs brīvprātīgi atkāpās no parlamenta pienākumiem 2014. gada 17. martā saistībā ar iecelšanu Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra amatā.
Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs
2014. gada 27. februārī pēc Euromaidana uzvaras un Viktora Janukoviča gāšanas no varas ar Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītāja Oleksandra Turčinova dekrētu par sekretāru tika iecelts Andrijs Parubijs.
***
Ārlietu ministrs Andrijs Sibiga raksturoja Parubiju kā “patriotu un valstsvīru, kurš devis milzīgu ieguldījumu Ukrainas brīvības, neatkarības un suverenitātes aizstāvēšanā”.
Bijušais prezidents Petro Porošenko politiķa slepkavību nosauca par “šāvienu Ukrainas sirdī”, uzsverot viņa personības nozīmi valstij.
Politiskie līderi un sabiedriskās personas ir atzīmējušas Parubija lomu mūsdienu Ukrainas valstiskuma veidošanā un viņa nelokāmo apņemšanos ievērot demokrātiskās vērtības.
***
2025. gada 30. augustā ap pusdienlaiku Andrijs Parubijs tika nogalināts Ļvovā, Jefremovas ielā. Pēc aculiecinieku teiktā, šāvējs bija vīrietis, kurš nesa somu no kurjerpasta “Glovo”.
Uzbrucējs bija ģērbies melnā ķiverē ar dzeltenām svītrām un braucis ar elektrisko velosipēdu. Saskaņā ar tiesībaizsardzības iestāžu avotiem, Parubijs ticis sašauts astoņas reizes
***
"Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko un Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītājs Vasiļs Maļuks tikko ziņoja par aizdomās turamā par Andrija Parubija slepkavību aizturēšanu," sociālajos tīklos paziņoja prezidents.
Aizdomās turamais aizturēts Hmeļnickas apgabalā, pavēstīja iekšlietu ministrs Ihors Klimenko.
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
Nav norādīti notikumi