Aleksandrs Voldemārs Tirziņš (1912-1952) piedzima 1912. gada 11. jūlijā Patkules pagastā. 

Aleksandrs Voldemārs Tirziņš bija Daugavas Vanagu St. Katarines nodaļas biedrs, bij.
karavīrs, virsnieka vietnieks. 

"A. Tirziņš bija pazīstams vietējā latviešu sabiedrībā kā kluss, saticīgs un izpalīdzīgs cilvēks. Latvijas armijā Tirziņš dienēja 12. Bauskas kājnieku pulkā.
Izceļoties Otram pasaules karam, A. Tirziņš tver atkal pēc ieroča, lai palīdzētu padzīt sarkanās ordas no savas dzimtās zemes.
Vēlāk, nodibinoties latviešu leģionam, viņš iestājās leģionāru rindās un izstaigā plašo Krieviju, daudzreiz izcīnot sīvas cīņas. Karam beidzoties Tirziņš, tāpat kā daudzi tūkstoši latviešu karavīri,
nonāk Beļģijas gūstekņu nometnē Cēdelghēmā. levainojumi kara laukā un neiedomājamie apstākli gūstekņu nometnē ir situši dziļas brūces A. Tirziņa veselībā, un, tiesa gaidot brīvības stundu, viņš pievienojās aizgājēju pulkam.
Trimdā viņš bija viens pats bez tuvākiem piederīgiem, izņemot draugus un kara biedrus, kas vāca ziedojumus kapa plāksnes uzstādī šanai starp visiem St. Katarīnes latviešiem un viņa draugiem."

A. TIRZIŅAM UZSTĀDĪTA PIEMIŅAS PLĀKSNE

1955.02.02 Latvija Amerikā

Avots: https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:44377|article:DIVL142|query:Voldem%C4%81rs%20Tirzi%C5%86%C5%A1%20 

Miršana: https://www.familysearch.org/ark:/61903/1:1:KSGH-KMY?lang=lv