2025. gada 3. oktobrī mūžībā aizgājis Pēteris Blūms, Latvijas Ornitoloģijas biedrības goda biedrs, viens no 20. gadsimta Latvijas ornitoloģijas vadošajiem pētniekiem, kurš putnu izpētei veltījis 60 dzīves gadus. 

Pēteris Blūms, dzimis Liepājā 1938. gada 29. aprīlī, ar putnu vērošanu aizrāvās jau 12 gadu vecumā. 1953. gadā ģimene pārcēlās dzīvot uz Rīgu, kur jaunais Pēteris iesaistījās Rīgas zoodārza Jauno naturālistu pulciņa darbībā, tur iepazinās ar tā laika vadošajiem ornitologiem un aktīvajiem pusaudžiem. Sākot ar 1953. gadu viņam atļāva gredzenot putnus, pēc diviem gadiem uzticēja patstāvīgi veikt dobumperētāju putnu monitoringu (izvietot būrīšus, gredzenot ligzdotājus un to mazuļus) Engures ezera rietumu piekrastes mežos. 

Vēlāk jau sekoja studijas Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē, kuru viņš sekmīgi absolvēja 1961. gadā. Uzreiz pēc diploma saņemšanas pieņemts darbā par ornitologu un fondu glabātāju universitātes Zooloģijas muzejā, kur viņš nostrādāja 11 gadus, aktīvi iesaistoties fondu sakārtošanā, papildināšanā un jaunu kolēģu atbalstīšanā gan zinātnes laukā, gan arī dažādos saimnieciskajos un sadzīves jautājumos. Vadīja studentiem prakses mugurkaulnieku zooloģijā (viens no šādu prakšu metodikas līdzautoriem), darba vadītājs sešiem studentu diplomdarbiem par ornitoloģiskajiem jautājumiem (1966-1979). 

Par savu skolotāju Pēteri Blūmu uzskaitīja vairāki jaunāki kolēģi, piemēram, Juris Lipsbergs (1939-2020) un Jānis Baltvilks (1944-2003). Pēteris Blūms bija no Latvijas nacionālā putna aptaujas iniciatoriem un organizatoriem 1960. gados, kad tika izvēlēta baltā cielava (oficiāli apstiprināta tikai 1988. g.). 1966. gadā ar savu draugu un kolēģi Jāni Baumani (1940-2006) viņi uzsāka migrējošo putnu masveida gredzenošanu un uzskaites Papes ciemā, ar laiku šajā Baltijas jūras piekrastes ciemā izveidojot ornitoloģisko stacionāru, kas darbojās līdz mūsdienām jau 60. sezonu. Viņi abi ir autori 1969. gadā publicētajam Latvijas putnu noteicējam (papildus metiens nodrukāts 1972. gadā), kas veicināja sabiedrības labāku izpratni par mūsu zemē sastopamajiem putniem, šo grāmatu intensīvi izmantoja vairākas jauno putnu vērotāju paaudzes līdz par 1990. gadiem. Pēteris bija viens no muzeja žurnāla “Zooloģijas muzeja raksti” (1967-1976) dibinātājiem, redaktoriem un aktīvajiem publikāciju autoriem. 

Jau 1970. gadā Tartu Valsts universitātē veiksmīgi aizstāvējis disertāciju par lauču populācijas skaitu, bioloģiju un saimniecisku nozīmi, kurus pētījis pēdējos desmit gados galvenokārt lielajos piejūras ezeros (Babītes un Engures), bet 1973. gadā nopublicēja zinātnisku monogrāfiju par šīs sugas pētījumu rezultātiem. Sākot ar 1972. gadu Pēteris pārgāja strādāt uz Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratoriju, kur nostrādāja trīsdesmit gadus. Šajā dzīves periodā viņš iesaistījās pīļu ekoloģijas pētījumos Engures ornitoloģiskajā stacionārā, pievēršot galveno uzmanību ligzdojošajiem brūnkakļiem, ieviesa jaunas pētījumu metodes, piemēram, izgudroja slazdus perējošo un neligzdojošo īpatņu gredzenošanai, veiksmīgi aprobēja mākslīgu salu izveidošanu pīļu skaita palielināšanai šajā ezerā.

Kopš 1989. gada aktīvi apmeklēja starptautiskus simpozijus un konferences ārzemēs, daloties mūsu ornitologu pieredzē ar ūdensputnu pētījumu saistītājiem jautājumiem, no 1993. līdz 2010. gadam strādāja vairākos projektos ASV, kuri bija saistīti ar ūdensputnu ekoloģijas pētījumiem, tur ieviesa un pielāgoja vietējiem klimatiskajiem apstākļiem mūsu ornitologu izgudroto un veiksmīgi aprobēto metodi pīļu mazuļu gredzenošanai (ar plastilīnu gredzena iekšpusē), kā arī sadarbībā ar pašmāju kolēģiem daudzu gadu garumā ar jaunajām zinātniskajām metodēm apstrādāja un nopublicēja angļu valodā starptautiski atzītos zinātniskajos žurnālos Engures pīļu pētījumu rezultātus, kuri savākti vairāku desmitgažu periodā, padarot tos zināmus visas pasaules ūdensputnu pētniekiem.

Kā viens no ražīgākajiem autoriem vairāk nekā pusgadsimta periodā pats vai līdzautorībā ar kolēģiem trijās valodās nopublicēja 105 ornitoloģiskus rakstus. Vēl 1980. gados aizrāvās ar maratonu un desmitcīņu, aktīvi piedalījās sacensībās. 2016. gadā atgriezies uz dzīvi Latvijā, bet 2018. gadā par mūža sasniegumiem ornitoloģijā ievēlēts par Latvijas Ornitoloģijas biedrības Goda biedru. 

Lai vieglas lauča spalvas!

Atvadīšanās no Pētera Blūma notiks sestdien, 11. oktobrī, plkst. 12.00 Rīgā, Krematorijas lielajā zālē.