Ričards Brūss "Diks" Čeinijs (angļu: Richard Bruce "Dick" Cheney; dzimis 1941. gada 30. janvārī Linkolnā, Nebraskas štatā, ASV, miris 2025. gada 4. novembrī Vilsonā, Vaiomingas štatā) bija ASV politiķis, 46. ASV viceprezidents (2001—2009) Džordža V. Buša administrācijā. Viņš šajā amatā nomainīja Elu Goru.

Čeinijs uzauga Kasperā, Vaimingenā, un ieguva bakalaura un maģistra grādu politiskajos zinātnēs Vaimingenas universitātē. Viņš saņēma piecus atbrīvojumus no karaklausības Vjetnamas kara laikā. Karjeru sāka kā Baltajā namā stažieri Niksona administrācijā, vēlāk kļuva par viceprezidenta Džeralda Forda galveno padomnieku (1975–1977).

No 1979. līdz 1989. gadam bija ASV Pārstāvju palātas loceklis no Vaimingenas štata, kur sasniedza mazākuma līdera vietnieka amatu. 

Pirms tam bijis Aizsardzības ministrs un Baltā nama personāla vadītājs. 
Baltā nama "pelēkais kardināls" tiek uzskatīts par visietekmīgāko viceprezidentu ASV vēsturē. Bijis gan agresīvas ASV ārpolitikas vienas no ideologiem, darbojoties abu Bušu administrācijās un ieņemot Aizsardzības ministra posteni. Čeinijs ir viens no "Tuksneša vētras", "Arābu pavasara", Austrumeiropas "oranžo revolūciju" un ASV citu ekspansiju arhitektiem pasaulē. 

Viņš spēlēja galveno lomu nacionālās drošības un ārpolitikas veidošanā, tostarp pēc 11. septembra uzbrukumiem, Globālajā terorisma karā un Irākas kara atbalstīšanā, balstoties uz apgalvojumiem par masu iznīcināšanas ieročiem un saiknēm ar "Al Kāidu" (kas vēlāk izrādījās nepamatoti).

Kā Buša viceprezidents Čeinijs bija ārkārtīgi ietekmīgs, bieži pārsniedzot tradicionālās viceprezidenta pilnvaras – viņš vadīja Enerģētikas darba grupu, atbalstīja Patriot likumu un paplašināja prezidenta pilnvaras. Viņš aizstāvēja NSA elektronisko novērošanu un "pastiprinātas izmeklēšanas tehnikas" - spīdzināšanu Guantānamas ieslodzīto gadījumā.

Beidzoties Irākas sagrābšanas karam, Čeinijs varēja atvadīties no politikas, mesties valsts "atjaunošanas darbos" un sagrābto naftas atradņu apguvē Irākā. Viiņam dāsni tika atlīdzināts, ieceļot direktoru padomes vadītāja amatā starptautiskajā Hjūstonas naftas karteļa uzņēmumā Halliburton, zem kura bija virkne citu ietekmīgu uzņēmumu, kā piemēram, Procter & Gamble, Union Pacific и Electronic Data Systems.

Šajā laikā pret viņu ASV cēla pretnezijas par vadības izdevumu palielināšanu un pat sākās kriminālas tiesvedības procesi, veicot viņa vadītās kompāniju grupas darījumus caur Franciju, tādējādi nelikumīgi apejot noteiktās sankcijas, bet, ņemot vērā kādas dažādu valstu augsta  līmeņa amatpersonas - politiķi, valstvīri un ietekmīgas personas bija saistītas ar šo lietu, viss mierīgi noklusa. Tiesa, kā viens no t.s. arābu pavasara atbalss notikumiem pēc daudziem gadiem (2025) bija Francijas bijušā prezidenta Sarkozī notiesāšana un nokļūšana cietumā par nelikumīgu finansējumu saņemšanu no arābu valstu neformālā līdera Kaddafi.

Čeinijam bija intereses arī Krievijā, kuras dabas resursi 90.gados tika izlaupīti ar īpašu vērienu (pat īslaicīgi radot jaunu sociālu fenomenu "jaunie krievi"). Čeinijs tikās ar toreizējo "Jukos" īpašnieku un vadītāju Mihailu Hodorkovski, lai uzsāktu naftas ieguves un tirdzniecības biznesu arī Krievijā, paspējot atvērt lielu ofisu Maskavā un filiāles daudzās naftas ieguves vietās Krievijā. 

Jebkurā gadījumā, Čeinijs pat ASV varas gaiteņos nebija īpaši mīlēts un cienīts dēļ veida, kā viņš kārtoja lietas un īstenoja savas ieceres, taču viņa milzīgās ietekmes dēļ, atklāti neviens konfliktos neiestājās.

Galvenās kontroversijas ietvēra:

• Irākas karš: Apsūdzības par vājprātīgu izlūkdienestu izmantošanu kara attaisnošanai.

• Valērijas Pleimas gadījums: Viņa galvenais padomnieks Skūters Libijs tika notiesāts par meliem saistībā ar CIA aģenta identitātes nopludināšanu.

• Šāviena incidents: 2006. gadā nejauši nošāva medību biedru.

Viņa atbalsta reitingi pēc 9/11 sasniedza 68%, bet beigās nokrita līdz 13%.

Pēc amata viņš publicēja atmiņas ("In My Time", 2011; "Exceptional", 2015) un kritizēja republikāņu līderus, tostarp Donaldu Trampu, 2024. gadā atbalstot Kamalu Harisu.

Čeinijs bija ļoti kaislīgs pīpmanis, izsmēķējot pat 3 paciņas cigarešu dienā, tai pat laikā - bija zināmas viņa veselības problēmas ar plaušām un sirdsasinsvadiem. 

Diks Čeinijs nomira 2025. gada 4. novembrī 84 gadu vecumā, komplikāciju dēļ, saistītu ar pneimoniju un asinsvadu slimībām.
Viņam palika sieva Līna, kuru pazina no 14 gadu vecuma. Viņiem bija divas meitas – Elizabete, kura strādā kopā ar māti un Marija, kur bieži ir apspriesta kā lezbiete.