"Pēc 41 nostrādāta darba gada skolas druvā 1936.gada 11. novembrī aizgāja pensijā Cēsu pilsētas I pamat skolas skolotājs Mārcis Sietiņsons. Dzimis 1877. gada 7. augustā Liepas pagasta Kainaižos kā lauksaimnieka dēls. Pirmo izglītību smēlies Liepas pagasta skolā, tad Cēsu pilsētas skolā, ko beidzis 1895. gadā. Skolotāja tiesības ieguvis pārbaudījumu komisijās. Skolotāja gaitas iesācis 1895. gadā Sējas pagasta skolā Krimuldas draudzē, no kurienes 1899. gadā pāriet uz Katvaru, Valmieras apriņķī, par skolas pārzini. 1919. gada martā pārceļas uz Cēsu pilsētas I pamatskolu, kur darbojas līdz 1936. gada 1. novembrim. Katvaros viņu vajāja soda ekspedīcija par piedalīšanos 1905. gada revolucionārā kustībā. No 1919. gada nepārtraukti darbojas Cēsu apriņķa skolotāju biedrībā par valdes locekli un sekretāru, no 1922. gada līdz 1936. gadam ir Cēsu pagasta revīzijas priekšsēdis un no 1935. gada Cēsu pagasttiesas priekšsēdētājs. Bez tam Sietiņsons ir Cēsu aizsargu nodaļas vecākais sanitārs, Valsts statistiskās pārvaldes brīvprātīgs korespondents, lekšlietu ministrijas tūrisma biroja aģents un Cēsu pagasta mežu dienu komitejas loceklis. Vairākus gadus ir bijis Brīvās Zemes, IMM-a un Audzinātāja līdzstrādnieks. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Cēsu pilsētas I pamatskolas padome ilggadīgajam jaunatnes audzinātājam 1936. gada 7. novembrī bija sarīkojusi atvadu vakaru. Kupli apmeklēto vakaru atklāja pilsētas galva R. Kauce, izteikdams gaviļniekam pateicību par pašaizliedzīgo darbu un pasniegdams pašvaldības, sabiedrības, darba biedru un bērnu vecāku kopēju balvu — radioaparātu. Sietiņsona nopelnus audzināšanas laukā vēl cildināja: pamatskolas pārzinis P. Užāns, tautskolu inspektors D. Soste, skolas padomes pārstāvis miertiesnesis A. Šveics, Cēsu apriņķa skolotāju biedrības delegāts skolotājs fi. Blumbergs; no „Cēsu Vēstīm" apsveica redaktors R. Jānelsītis. Ar rakstu apsveica Priekuļu lauksaimniecības vidusskolas vārdā dir. V. Liniņš. Savu pateicības runu Sietiņsons nobeidza ar aicinājumu sumināt mūsu Tautas Vadoni Dr. K. Ulmani, Izglītības ministru prof. A. Tenteli, Kara ministru ģen. J. Balodi, valdību un skolu augstāko vadību. Suminājumus noslēdza Dziesma brīvajai Latvijai."

Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 12 (01.12.1936)

Pēc aiziešanas pensijā pārcēlās dzīvot paša būvētajā mājā "Kalna Smīdes" Cēsu novada Drabešu pagastā, kurā ierīkoja viesu namu un kļuva par vietējo gidu. 

Otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās un apmetās pie saviem bērniem Jelgavas novada Lielplatonē.