945. gada aprīlī Rīgā ieradās kinooperatore Irina Masa (dz. Kozlova, vēlāk Kasatkina; 1917–1991).

Viņa 1939. gadā bija absolvējusi VVKI Kinooperatoru fakultā, strādājusi "Mosfil'm" un Alma-Atas dokumentālo filmu studijā. I. Masa ir daudzu desmitu RKS kinožurnālu un dokumentālo filmu operatore, režisore un scenāriste.

Par darba sākumu I. Masa stāsta: “Pirmais uzdevums bija filmēt Ļeņina ielas Gaisa tilta atjaunošanu. Tas ietilpa vienā no “Padomju Latvijas” pirmajiem numuriem. Visus notikumus filmēju ar stacionāro kameru, kas bija smaga un neērti pārvadājama. Uzņēmu mūsu pilsētu Uzvaras dienās, vācu armijas Kurzemes grupējuma likvidāciju un daudzus sižetus, kas stāstīja par dzīves atjaunošanu. Sarežģīts bija brauciens uz Liepāju. Turp devāmies ar kravas mašīnu. Ceļā filmējamais aparāts nolūza no statīva, asistents saslima, bet bija jāstrādā uz zvejas kuģa. Nofilmēt veiksmīgo lomu palīdzēja zvejnieki. Vīri pārmaiņus turēja kameru uz statīva. Tolaik bijām kai daži operatori, bet izlaidām četrus žurnālus ik mēnesi. Mans rekords bija 17 siže mēnesī.” 33 Jāpiebilst, ka minēto sižetu par veiksmīgo lomu viņai nācās filmēt, stāvot līdz ceļiem mencu kastē. 34 Jau 1950. gadā I. Masa sāka darboes kā kinožurnāla “Padomju Latvijas” režisore un 1952. gadā kā dokumentālo filmu režisore. Runājot par darbu, I. Masa atzīst: “Sākumā mani vispirmām kārtām interesēja mākslinieciskā puse: gaismas, kadra kompozīcija, izteiksmīgas sejas, cilvēku noskaņojums. Vēlāk filmējamo varoņu raksturs, iekšējās kolīzijas, problēmas. Ar prieku filmēju zinātniekus, māksliniekus, ievērojamus darba darītājus. Meklēju paņēmienus, lai raksturotu cilvēkus.” 35 Irina Masa RKS vēsturē pieder pie ražīgākajiem dokumentālo filmu un kinožurnālu režisoriem. Viņas vārds kino pagātnes izvērtējumos bieži tiek minēts kopā ar vīru kinooperatoru un kinorežisoru Vadimu Masu (1919–1986) un dēlu kino mākslinieku un kinorežisoru Vasiliju Masu (dz. 1950)....

(no Vitas Zelčes pētījuma - Sievietes režisores Rīgas kinostudijā)