Dzimusi 1.Rīgas pils. slimnīcā plkst.6:30 no rīta mājsaimnieces Olgas Hertas Brilovskas, dzim. Priedul (30.12.1889. Liepājā – 12.06.1972. Rīgā) un valsts ierēdņa, grāmatveža Roberta Gotfrīda Aleksandra Brilovska (21.01.1883. Jelgavā – 12.11.1969. Rīgā) ģimenē kā 4. bērns.

1933. g. iestājusies Rīgas pils. Friča Brīvzemnieka 16.pamatskolas 1.sagatavošanās klasē. 1940.g. pavasarī pabeigusi Rīgas pils. Friča Brīvzemnieka 16.pamatskolu.

1940.g. rudenī nolikusi iestājpārbaudījumus 2. Rīgas valsts ģimnazijā (Padomju okupācijas laikā pārsaukta par 5. Rīgas pils. vidusskolu).

1941. g. vasaru pavadījusi Saldū pie draudzenes, klasesbiedrenes Ainas.

1942. g. vasaru ar klasesbiedrenem Dzidru un Rutu strādājusi lauku darbus Bauskas apr. Rundāles pag. Mazbērztelēs.

No 17.05. - 5.09.1943. strādājusi par praktikanti pie rakstu darbiem Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā valdes kancelejā.

1943. g. rudenī Rīgā apmeklējusi Zentas Mauriņas literāro studiju.

No 05. - 07.1944. strādājusi par praktikanti Jūŗmalas pilsētas valdē Dubultos. No 08. - 09.1944. strādājusi par izpalīdzi Tautas Palīdzībā Rīgā dažādos bēgļu ēdināšanas punktos.

4.10.1944. kopā ar vecākiem uzkāpusi uz kuģa Rīgā, lai dotos bēgļu gaitās uz Dancigu, Vācijā (tagad Gdaņska (Gdańsk), Polijā; kuģis 5.10. vēl atrodas Rīgā). No Dancigas ar vilcienu, vairākas reizes pārsēžoties dzelzceļa stacijās https://dmr.bsu.edu/digital/collection/ww2GerRRMap/id/2/ Danciga - Diršava (Dirschau, tagad Tčeva (Tczew) - Kistrīna (Küstrin, tagad Kostšina pie Odras (Kostrzyn nad Odrą), Polijā - Zenftenberga (Senftenberg) - Drēzdene (Dresden), 10.10.1944. ar vecākiem ieradusies Meisenē, Vācijā. No 10.10.1944. - 16.08.1945. dzīvojuši Jacobistraße  (tagad Ossietzkystraße) https://ej.uz/xrqm pie mammas Olgas māsas Līnas Vīksnes (4.07.(22.06.)1882. Liepājā – 24.08.1940. Rīgā) 1. vīra Edgara Hāna (Edgar Paul Eduard Hahn, 21.(9.)02.1883. Vagevā (Vägeva), Krievijā (tag. Igaunija) – 5.04.1926. Rīgā) dēla Eižēna Hāna (29.04.1915. Rīgā – pēc 4.09.1950. Firtā (Fürth) Vācijā?) sievas Ilzes, dzim. Gille (Gille) radiem Meisenē (Meißen), Saksijā, Vācijā.

No 23.10.1944. - 12.04.1945. strādājusi par strādnieci pie skaitīšanas, tad pie bormašīnas un štances-presmašīnas firmas Isoflex Heinz Hoening KG fabrikā Meisenē.

Pēc 2. pasaules kaŗa beigām, mobilizēta darbam uz laukiem, kur vākusi kartupeļus. Vēlāk dabūjusi sanitāres vietu pie kādas zobārstes. No 18.08.1945. ar vecākiem dzīvojusi bēgļu nometnē Bēnicā (Bonitschā? (Bönitz)? 3.09.1945. ar auto ieradušies Ceitheinas (Zeithain) bēgļu nometnē. No 4.09.1945., pārmaiņus ar vilcienu un auto devušies atpakaļ uz Latviju. No 7.-8.09.1945. dzīvojuši nometnē Gerlicā (Görlitz), Vācijā. 11.09.1945. nonākuši padomju kaŗaspēka okupētajā Polijā. 20.09.1945. nonākuši Novosokoļņikos (Новосокольники), Pleskavas apgabalā, Krievijā, kur gaidījuši vilcienu uz Rīgu.

29.09.1945. ar vecākiem atgriezusies Rīgā.

Uzņemta Rīgas 5.vidusskolas pēdējā – 12.klasē. 21.06.1946. kā teicamniece beigusi mācības Rīgas 5.vidusskolā.

No 1.09.1946. stud.med. Latvijas Valsts universitātes (LVU) Medicīnas fakultātē (studējot 5.kursā, fakultāte atdalīta no LVU kā Rīgas medicīnas institūts (RMI)).

1952. g. pabeigusi RMI vispārējās ārstniecības specialitātes kursu. Ar Valsts eksāmenu komisijas 1952. g. 1. jūlija lēmumu piešķirta ārstes kvalifikācija; nosūtīta darbā uz Alsungas rajonu.

1952.g. 20.augustā pieņemta darbā par ārsti Pāvilostas slimnīcā.

1954.g. 14.septembrī Pāvilostā precējusies ar ukraiņu ceļu būves inženieri Arkādiju Rosnovski (Росновский Аркадий Филиппович). Formālā laulība šķirta 1958.g. martā Rīgā.

1955. g. 1.augustā pārcelta darbā par Alsungas rajona slimnīcas galveno ārsti.

1956.g. 31.decembrī atbrīvota no darba sakarā ar ieskaitīšanu Rīgas Medicīnas institūta Klīniskajā ordinatūrā.

1957.g. 1.janvārī uzsākusi darbu Rīgas Medicīnas institūta klīniskās ordinatūras rentgenoloģijas specialitātē.

1959.g. 1.janvārī atskaitīta no RMI sakarā ar klīniskās ordinatūras beigšanu; norīkota LPSR Veselības aizsardzības ministrijas rīcībā un pieņemta darbā par ārsti rentgenoloģi LPSR Veselības aizsardzības ministrijas Specpoliklīnikā.

1959.g. 14.decembrī pārskaitīta pamata darba vietā Paula Stradiņa Republikas klīniskā slimnīcā Rīgā.

1959.g. 18.decembrī pieņemta darbā P. Stradiņa klīniskā slimnīcā par ārsti rentgenoloģi.

1966.g. 5.septembrī pārcelta darbā uz Rīgas Medicīnas institūtu sakarā ar ievēlēšanu konkursa kārtībā un apstiprināšanu par asistentu RMI Rentgenoloģijas un radioloģijas katedrā.

1967. g. 1.martā norīkota par Ārstu kvalifikācijas celšanas fakultātes Rentgenoloģijas un radioloģijas ciklu vadītāju.

1967.g. 1.aprīlī Rīgā precējusies ar jaunības dienu paziņu Raimondu Līdaku (29.03.1925. Rīgā - 16.07.2014. Rīgā); ģimenē ir dēls Kārlis (1971).

1971.g. 10.aprīlī atbrīvota no darba pēc pašas vēlēšanās, sakarā ar dēla piedzimšanu.

1972.g. 7.augustā pieņemta darbā P.Stradiņa klīniskā slimnīcā par ārsti rentgenoloģi.

1993.g. 1.jūlijā pārcelta darbā par ārsti radioloģi Abdominālās radiācijas nodaļā.

1996.g. 5.decembrī atbrīvota no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu.

No 1998.g. 1.jūlija līdz 31.augustam strādājusi par ārsti diagnostisko radioloģi Jūrmalas pils. Bulduru slimnīcā.

Kā ārstei bijusi piešķirta Padomju armijas Medicīnas rezerves dienesta kpt. dienesta pakāpe.

No 1959. līdz 1985. vairākkārtīgi saņēmusi pateicības rakstus, 1985. apbalvota ar LPSR Veselības aizsardzības ministrijas goda rakstu.

Luterticīga, 1946. g. 30. jūnijā iesvētīta Rīgas Mārtiņa ev. lut. draudzē.

Brīvajā laikā spēlējusi klavieres, risinājusi krustvārdu mīklas, mīlējusi klausīties klasisko mūziku. Jaunībā aizrāvusies ar līdzcilvēku, galvenokārt radinieku, skolotāju un skolas biedru portretu zīmēšanu ar zīmuli; bēgļu gaitās Meisenē, Vācijā sarakstījusi dažus prozas darbus - noveles "Vecais Krauklēns" (3.05.1945.),  "Māsa" (24.06.1945.) un "Ubags" (08.1945.).

Mūža nogalē slimojusi ar Alcheimera slimību.

Mirusi 2014.g. 25.martā plkst.4.00 no akūtas respīrātoras vīrusu infekcijas, akūtas sirds mazspējas un vispārējās aterosklerozes Rīgas Sociālās aprūpes centrā Stella maris, kur dzīvojusi kopš 2012.g. 18.jūnija.

Izvadīta 2014.g. 29.martā no Rīgas kremātorija; pārpelnota 2014.g. 1.aprīlī.

2014.g. 25.maijā pelnu urna apglabāta Brilovsku un Priedulu dzimtu kapuvietā I Meža kapos Rīgā.

LVA, 1821.f., 1.apr., 10143.l. http://www.archiv.org.lv/index3.php?id=9009&kods=154388&vien=5,

https://dmr.bsu.edu/digital/collection/ww2GerRRMap/search,

https://www.interkart.de/national-geographic-karten/alte-historische-karten/europa/1944-deutschland-und-seine-nachbarlander-1938-39-85-x-66cm.html,

https://www.antiquemapsandprints.com/categories/maps-by-cartographer/bartholomew-john/product/ww2-poland-showing-1939-germany-ussr-partition-line-danzig-free-city-1944-map/P-7-020760~P-7-020760,

https://www.archiv.org.lv/baltijas_dp_vacija/?lang=lv&id=11,
 

Latvijas ārstu biedrības informātīvā un zinātniskā žurnāla "Latvijas Ārsts" speciālizlaidums 1991. Arnis Vīksna "Ārstu saraksts" 20.lpp.,

Zigrīdas Brilovskas dienasgrāmata (iesākta 8.06.1940.); dēla Kārļa Līdakas dati no ģimenes archīva,

https://www.geni.com/people/Zigr%C4%ABda-Brilovska/6000000039763287681,

Paula Stradiņa KUS Diagnostiskās radioloģijas institūta vēsture http://www.stradini.lv/page/1504,

Kārlis Beihmanis "Par slimnīcu, aprūpi un vecmātēm Pāvilostā" http://tradicijas.blogspot.com/search?q=brilovska