Ernsts Kesels
- Dzimšanas datums:
- 09.01.1895
- Miršanas datums:
- 05.10.1962
- Apglabāšanas datums:
- 11.10.1962
- Mūža garums:
- 67
- Dienas kopš dzimšanas:
- 47671
- Gadi kopš dzimšanas:
- 130
- Dienas kopš miršanas:
- 22930
- Gadi kopš miršanas:
- 62
- Tēva vārds:
- Jānis
- Papildu vārdi:
- Ernests, Kessels, Ķeselis
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, Neatkarības kauju dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, Zvejnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Olaines pagasts, Olaines kapsēta
LKOK nr.3/395
Kapteinis Studentu bataljonā.
* 1895. g. 9. janvārī Rīgā.
+ 1962. g. 5. oktobrī Olainē.
[]
Apbalvots par 1919. g. 10. novembra cīņām Lucavsalā, pie Bišu un Ciroles muižas. Ordenis piešķirts 1920. gadā.
Bija viens no tiem latviešu karavīriem, kurus Zviedrija 1946. g. 25. janvārī izdeva Padomju Savienībai.
Deportēts. Pēc piespriestā soda izciešanas atgriezās Latvijā.
Dzimis 1895. g. 9. janvārī Rīgā. Beidzis tehnisko vidusskolu, sācis studēt tirdzniecību RPI, strādājis par banku ierēdni Nižņijnovgorodā.
Krievu armijā iesaukts 1915. g., tajā pašā gadā beidzis Orenburgas praporščiku skolu. Pēc tam palicis krievu daļās un piedalījies kaujās. Apbalvots ar IV šķiras Jura ordeni. Pēc lielinieku apvērsuma no armijas aizgājis. 1919. gada sākumā atgriezies Rīgā, dzīvojis Vecmīlgrāvī. Zemkopis un zvejnieks.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 9. oktbrī. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem Studentu bataljona 1., vēlāk 2. rotas komandiera amatā. Pēc tam dienējis 7. Siguldas kājnieku pulkā un traktoru baterijā.
1919. g. 4. novembra naktī Rīgā kā izlūku nodaļas vadītājs viņš šķērsoja Daugavu un piepešā uzbrukumā ienaidniekam vairākus no tiem nodūra un atņēma ložmetēju; 10. novembra naktī ar savu trieciengrupu durkļu cīņā ieņēma Lucavsalu, pēc tam Bišumuižu un izlauzās uz šosejas aiz eļļas fabrikas; 25. novembrī ar izlūknodaļu nakts laikā uzbruka Bēnes pagastā Ciroles muižai, personiski nošāva pirmo vācu posteni, pārējos vāciešus apmētāja ar granātām, dažus nodūra, ieguva mīnmetēju, ložmetējus, zirgus un pajūgus.
Atvaļināts 1920. g. 31. decembrī. Studējis LU Tautsaimn. nodaļā (studijas nav beidzis), 5 gadus skolotājs Zasulauka pamatskolā, pēc tam darbojies kuģniecībā ar savu motoburinieku "Hermanis". Rotas komandieris 5. Rīgas aizsargu pulkā. Piešķirtas Rideļu ūdensdzirnavas Engures pagastā.
2. pasaules kara laikā dienējis latviešu leģionā. No 1943. g. septembra latviešu brigādes atsevišķā artilērijas diviziona 3. baterijas komandieris Volhovas frontē, hauptšturmfīrers (kapteinis). 1944. g. beigās Austrumprūsijā 15. divīzijas artilērijas pulka 3. vieglā diviziona komandieris.
Kara beigās nokļuvis Zviedrijā, atradies internēto personu nometnē, no kuras izdots PSRS iestādēm. Notiesāts, vairākus gadus aizvadījis labošanas darbu nometnēs, pēc tam atgriezies Latvijā. Miris 1962. gadā Rīgā.
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes