"Uz priekšu, uz Marsu!"

Frīdrihs Canders bija Rīgā (Latvija, tobrīd Krievijas Impērijas sastāvā) dzimis vācbaltiešu izcelsmes zinātnieks un izgudrotājs. Viens no pasaules raķešbūves pionieriem.

"Cilvēce nepaliks mūžīgi uz Zemes. Viņa izies kosmosā, lai iekarotu jaunas planētas."
— Frīdrihs Canders, 1911. gads (20 gadus pirms Ciolkovska publiskajiem darbiem)

Dzīvesgājums 

Dzimis Rīga. Viņa tēvs Arturs Canders (Artur Zander) pēc profesijas bija ārsts, taču viņu interesēja ne tikai medicīna, bet arī citas dabaszinātnes. Savu interesi par zinātni un tehnoloģijām viņš nodeva dēlam.

1898. gadā zēns tika uzņemts Rīgas pilsētas reālskolas pirmajā klasē, kuru absolvēja septiņus gadus vēlāk, kļūstot par vienu no labākajiem skolēniem. Pēdējā mācību gadā viņš iepazinās ar izcilā krievu pašmācības ceļā mācījusies zinātnieka Konstantīna Ciolkovska darbu "Kosmosa izpēte ar reaktīvām ierīcēm", pēc kura jauneklis nekad neatsacījās no sava sapņa par kosmosa izpēti.

Studējot inženierzinātnes Rīgas Politehniskajā institūtā, jaunais inženieris pat aprēķināja starpplanētu raķetes trajektoriju, kas spētu sasniegt Marsa virsmu.

Doma par lidojumu uz Sarkano planētu fascinēja Canderu visu mūžu.

Sauklis "Uz priekšu, uz Marsu!" pat kļuva par viņa personīgo moto.

1908. gadā Canders publicēja savu pirmo darbu par starpplanētu lidojumiem, kurā pētīja cilvēku dzīvības uzturēšanas jautājumus kosmosa lidojumu laikā.

Canders bija arī pirmais, kas ierosināja ideju par kosmosa siltumnīcām, tas ir, ēdamo augu audzēšanu tieši uz kosmosa kuģa klāja.

1911. gadā viņš ierosināja ideju izmantot daļu no kosmosa kuģa konstrukcijas kā papildu ļoti efektīvas degvielas avotu. Pēc Candera domām, kosmosa kuģis varētu pacelties kā parasta lidmašīna un, sasniedzot Zemes atmosfēras robežas, izmantot kā degvielu nevajadzīgus konstrukcijas elementus, piemēram, spārnus, propellerus un dzinējus.

1921. gadā Canders prezentēja referātu par šo projektu izgudrotāju konferencē, un 1924. gadā tas tika pārskatīts un publicēts žurnāla "Tehnoloģija un dzīve" 13. numurā ar nosaukumu "Lidojumi uz citām planētām".
Tajā pašā rakstā Canders pauda idejas par ramjet dzinēju izmantošanas priekšrocībām, saules buras izmantošanas un projektēšanas iespējām, kā arī enerģijas pārnesi uz kustīgu raķeti.

Citi fakti:

• 1908 — sāka nodarboties ar reaktīvās kustības problēmām.
• 1914 — pabeidza Rīgas Politehnisko institūtu.
• 1915 — kopā ar rūpnīcu "Provodņiks" evakuējās uz Maskavu.
• 1929—1932 — uzbūvēja un izmēģināja reaktīvo dzinēju, kas darbojās ar saspiestu gaisu un benzīnu (OR-1).
• 1930—1931 — lasīja lekcijas Maskavas aviācijas institūtā.
• 1931—1932 — Reaktīvās kustības izpētes grupas (GIRD) priekšsēdētājs.
• 1933 — uzbūvēja un izmēģināja reaktīvo dzinēju, kas darbojās ar sašķidrināto skābekli un benzīnu (OR-2).
• 1933. gadā mira PSRS it kā no tīfa.

Publicētie darbi 

• F.Cander. Lidojuma problēma ar reaktīvo aparātu. Maskava, 1932, 75 lpp. (krieviski)
• Фридрих Цандер. Собрание трудов (Kopoti raksti). Rīga, Zinātne, 1977, 565 lpp. (krieviski)
• Цандер Ф.А. Проблема полета при помощи реактивных аппаратов. Межпланетные полеты. Сборник статей (Problēma par lidojumiem ar reaktīvo aparātu, rakstu krājums), Maskava, Oborongiz, 1947б 1961 (krieviski)

Piemiņa 

• Frīdriha Candera vārdā nosaukts Mēness krāteris, ielas Rīgā un Maskavā.
• Rīgā ir Candera memoriālais muzejs,
  Kislovodskā — Kosmonautikas attīstības muzejs.
• Kopš 1967. gada Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir F.Candera vārdā nosaukto balvu par labākiem darbiem inženierzinātnēs
• Ar Frīdriha Candera ārzemju radiem tika spriests par piemiņas zīmes uzstādīšanu izgudrotājam dzimtajā pilsētā Lielajos kapos līdzās viņa tēva Artura un mātes Helēnas, brāļa Roberta, vectēva Konstantīna Candera kapakmeņiem. Ar viņa māsas palīdzību tas ir ticis izdarīts.