Bogomils Rainovs (bulgāru: Богомил Райнов, 1919–2007) bija bulgāru rakstnieks, dzejnieks, mākslas kritiķis un sabiedrisks darbinieks, kurš vislabāk pazīstams ar saviem detektīvromāniem un spriedzes literatūru.

Viņa slavenākais darbs ir romāns "Голямата скука" (latviešu tulkojumā "Bezgala garlaicība", izdots Latvijā 1978. gadā), kurā galvenais varonis ir izlūks Emils Boevs.

Rainovs ir sarakstījis arī vēsturiskus romānus, esejas un dzeju, kā arī nodarbojies ar mākslas teoriju un kritiku. Viņš bija ietekmīga figūra Bulgārijas kultūras dzīvē 20. gadsimtā, saņēmis vairākas valsts godalgas un bijis aktīvs Bulgārijas Komunistiskās partijas atbalstītājs, kas ietekmēja viņa darbu tematiku un ideoloģisko virzību. Ģimene Informācija par Bogomila Rainova ģimeni publiskajos avotos ir ierobežota, jo viņa personīgā dzīve bieži netika plaši apspriesta. Tomēr ir zināms, ka:

Tēvs: Rainova tēvs bija Nikolajs Rainovs (1885–1954), izcils bulgāru rakstnieks, mākslinieks, filozofs un teologs, kurš ietekmēja Bogomila interesi par literatūru un mākslu. Nikolajs Rainovs bija pazīstams ar saviem simbolistiskajiem un filozofiskajiem darbiem, kā arī folkloras pētniecību.

Par Rainova māti, kā arī ģimeni pagaidām nav informācijas.