Hugo Vitroks bija baltvācu politiķis, Rīgas lielvecākais (oberbirģermeistars) no 1941. līdz 1944. gadam.

Biogrāfija

Dzimis Sāmsalā, kur viņa tēvs bija ieceļojis no Holšteinas un nodarbojās ar lauksaimniecību. Pēc Ārensburgas ģimnāzijas pabeigšanas iestājās Rīgas politehniskajā institūtā. Bija vēlāk ietekmīgā Trešā reiha politiķa Alfrēda Rozenberga studiju draugs un kopā ar viņu darbojās vācbaltu studentu korporācijā Rubonia. Pēc institūta pabeigšanas apmetās Rīgā.

Tika ievēlēts par Rīgas domes deputātu. Vēlāk bija goda padomnieks domē, kā arī bērnu namu pārvaldes priekšnieks un direktors pilsētas krājkasē un lombardā. Rīgas vācu amata un tirdzniecības internāta dibinātājs, kā arī tā priekšsēdis un goda biedrs. Vācu biedrības biedrs. Pirmā pasaules kara laikā, kad Rīga atradās vācu varā, bija Vācijas impērijas ķeizara gubernatora ģenerālštāba priekšnieka pilsētu lietu referents. 

1918. gadā tika iecelts par apdrošināšanas sabiedrības "Rīgas Unions" un Rīgas Tirgotāju bankas direktoru. Vēlāk bija Rīgas amatnieku biedrības priekšnieks un Vācu dziedāšanas apvienības priekšsēdētāja vietnieks.

Pirms Otrā pasaules kara sākuma Latvijā, 1936. gadā, izbrauca uz Vāciju, kur apmetās Kēnigsbergā.

Pēc Trešā reiha uzbrukuma PSRS atkal iesaistījās politikā.

No 1941. līdz 1944. gadam ieņēma Rīgas lielvecākā (vācu:oberbürgermeister) amatu. Bija pakļauts Ostlandes lietu nodaļai, viņa tiešais priekšnieks bija Oto Heinrihs Drekslers.

Pēc kara dzīvoja Rietumvācijā. Sarakstīja atmiņas, kuras tika izdotas jau pēc viņa nāves. 

1958. gadā miris Lībekā.