870. sāka un 1880. gadā pabeidza Palsmanes muižas celtniecību. Ēka celta eklektisma stila neorenesanses formā, kas bija raksturīga 19. gadsimta otrās puses muižu kungu namu arhitektūrā, tai ir vienkāršs un atturīgs fasādes rotājums, centrā novietots tornītis. Ēkas arhitekts nav zināms, domājams, ka tas ir arhitekta Rūdolfa Heinriha Cirkvica darbs.

Līdz 1920. gadam Palsmanes muižā dzīvoja Paulīna fon Bēra, dzimusi Kalena.

Mainoties valsts iekārtām, mainās arī Palsmanes muižas liktenis.

1918. gadā tiek proklamēta Latvijas valsts, tiek īstenota agrārreforma, kā rezultātā tika likvidēts vācu muižnieku īpašums.

Ciema centrs tiek sadalīts saimniecībās un apbūves gabalos, muižas pils nonāk Palsmanes pagasta īpašumā. Līdz ar to muižas galvenā ēka tika izmantota dažādām vajadzībām, tajā atradies gan skolas zēnu internāts, 2. Pasaules kara gados pilī ir bijusi iekārtota slimnīca vācu zaldātiem, darbojusies arī Palsmanes vidusskola.

Vēlākajos gados telpās iekārtoti dzīvokļi Palsmanes pamatskolas skolas skolotājiem, līdz 1959. gadā muižā tiek iekārtota internātskola, kura darbojas līdz mūsdienām.