Indricas Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagasta Lielindricā. Dievnams ir unikāls koka arhitektūras piemineklis, vecākais koka dievnams Latvijā, bet draudze ir vissenākā Latgalē.

Vēsture

Indricas katoļu baznīcu par grāfu Plāteru līdzekļiem vietējie amatnieki uzcēla 17. gadsimtā. Izplatoties Indricā luterānismam, baznīcu pārņēma protestanti. Muižkungs Jans Andžejs Plāters 1695. gadā pieņēma katoļticību, tāpēc 1698. gadā viņa dēls Jans Ludvigs Plāters baznīcu pārbūvēja un nodeva katoļu rīcībā. No 1756. līdz 1780. gadam draudzi apkalpoja jezuīti. 1989. gadā baznīcā no zibens spēriena izcēlās ugunsgrēks, ko izdevās nodzēst. Ugunsgrēka radīto seku likvidēšanai tika veikti remontdarbi. Baznīcas dārzā, kurā aug vecas egles, apbedīti prāvesti Jānis Kulikovskis, Jānis Kopalinskis, Jānis Lebedis un Dominieks Gulmins.

Draudze

Draudze iekļaujas Romas katoļu Rīgas Metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Genādijs Alferovs. Indricas draudze pastāvēja jau pirmsreformācijas laikā. Draudzei ir deviņas kapsētas — Indricas kapi, Vikaiņu kapi, Silavu kapi, Mincu kapi, Kurpnīku kapi, Kokinu kapi, Juhniku kapi, Varnas kapi un Rukmaņu kapi.

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Vissvētākās Jaunavas Marijas - Dieva Mātes - svētki (1. janvārī), Svētā Jāņa Kristītāja dzimšanas svētki kopā ar Četrdesmit Stundu dievkalpojumu (24. jūnijā), Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki (15. augustā), Jaunavas Marijas - Rožukroņa Karalienes svētki (7. oktobrī).

Tehniska informācija

Indricas baznīca ir vientorņa kvazibazilikas viennavas koka celtne ar nelielu tornīti virs ieejas, cinkotā skārda jumtu un koka grīdu. Tā ir 12 metrus gara un 8,70 metrus plata. Baznīcai apkārt ir dārzs, kuru ieslēdz mūra žogs ar dakstiņu jumtu. Dārzā blakus dievnamam atrodas koka zvanu tornis uz mūra pamatiem.

Interjers

Baznīcā ir četri altāri, kas bagātīgi rotāti ar seniem kokgriezumiem un gleznām. Kora telpās atrodas senas ērģeles ar kokgriezumiem.

Galvenajā altārī ir sens kokgriezums — Jēzus olīvu dārzā — Stelmužes koktēlnieku skolas meistaru darbs, zem kura atrodas krucifikss, kas ievietots kokgriezuma vainagā. Sānu altāri ir mākslinieciski līdzvērtīgi, ar kokgriezumiem, tikai mazāki. Kreisajā altārī ir Jaunavas Marijas glezna, virs kuras atrodas Tērbatas Dievmātes gleznas kopija, labajā altārī ir Jāņa Kristītāja glezna, virs kuras aplūkojama 18. gadsimta trešā ceturkšņa Svētās Marijas Magdalēnas glezna, kas ir rokoko glezniecības meistardarbs.