1980.gada 14. jūlija naktī miris prāvests Richards Mutulis. Aizgājējs bija pensionējies, taču vēl arvien iespēju robežās apkalpoja Dienvidvācijas latviešu katoļus. Pēdējā gadā gan viņam slimības dēļ bija grūti atstāt veco ļaužu mītni Karlsfeldā pie Minhenes.
Richards Mutulis dzimis 1912. gada 24. novembrī Ludzā, bet audzis Pildas pagasta Sondoros, skolojies Aglonas ģimnāzijā un beidzis LU katoļu teoloģijas studijas kara laikā. Par priesteri Mutuli iesvētīja bīskaps B.Sloskāns 1943. gada 25. martā. Pusotra gada viņš bija kapelāns vai vikārs Aglonā, Dagdā, Viļakā un Iršos. Kara darbībai savelkoties ap Kurzemi, vācu miiitārā pārvalde Mutuli izsūtīja uz Vāciju 1944. gada 6. novembrī. Pēckara gados viņš strādāja latviešu katoļu garīgā aprūpē Vācijā un pāris gadus Anglijā. Pēc latviešu katoļu garīgās aprūpes vadītāja Vācijā un Austrijā dekāna M. Kaļķa nāves viņa vietā ar 1955. gadu iecēla prāvestu R. Mutuli. Ar bēgļu garīgās aprūpes pārorganizēšanu Vatikāna Konsistoriālā kongregācija R. Mutuli 1957. gadā iecēla par latviešu katoļu misiju direktoru Vācijā.Šajā amatā viņš darbojās līdz jaunai misiju darba pārkārtošanai 1966. gadā. Kopš tā laika prāvests Mutulis aprūpēja latviešu katoļus Dienvidvācijā, darbojās vācu draudzē un reizē arī bija visu laiku Latviešu katoļu studentu apvienības «Dzintars" Vācijas vienības kapelāns.

Richards Mutulis bija ari rosīgs latviešu katoļu preses un vispār sabiedrisks darbinieks. Ilgus gadus Mutulis darbojās Latvijas Sarkanā krusta centrālā valdē. Viņa vadībā latvieši pulcējās kongresos «Baznīca spaidos" Kēnigšteinā un brauca svētceļojumos uz Romu, Lurdu u.c. Richarda Mutuļa sirds lieta bija latviešu katoļu studentu atbalstīšana un sadzīves organizēšana «Dzintara" organizācijā. Tieši studentu darbā un sadzīvē viņš īsti atdzīvojās, deva padomus, referēja sarīkojumos un dzīvoja līdz katra priekos un bēdās. Latviešu sadzīvē, kur tikai viņš piedalījās, sākās draudzīgas sarunas, sadarbība un jautrība. Prāvesta R. Mutuļa līdzdarbība izpaudās visā Vācijas latviešu katoļu sabiedrībā - visur viņš bija gaidīts un visur viņš gribēja darboties. Tā viņa atsaucība izpaudās arī Latviešu katoļu apvienības Vācijā «Druva" darbā.

Avots: "Londonas Avīze", 01.08.1980