Ņujorkas latviešu mākslinieku grupas līderis un stūrakmens.

Dzimis 1906. gada 21. septembrī Rīgā. 1932. gadā ar diplomdarbu "Kafejnīcā" beidzis Latvijas Mākslās akadēmijas Ģ.Eliasa vadīto figurālās glezniecības meistardarbnīcu. Turpmākajos gados viņš piedalās "Zaļās Vārnas" un visās Kultūras fonda izstādēs. Mākslinieka daiļradi raksturo nepārtraukti meklējumi, ko ietekmējis J.Grosvalda un J.Kazaka mantojums, kā arī Rietumeiropas mākslinieku Matisa, Modiljani un Braka daiļrade. Otrā pasaules kara beigās F.Milts dodas uz Vāciju, bet 1951. gadā pārceļas uz ASV. Tur, būdams viena no t.s. Elles Ķēķa spilgtākajām personībām, viņš tiecas apvienot trimdas radošo personību spēku un bohēmisko garu. Viņš ir aktīvs latviešu trimdas mākslinieku darbu izstāžu organizētājs, viens no slavenās četrinieku grupas biedriem. Lai gan Milts galvenokārt strādāja eļļas tehnikā, viņš ir izcils zīmētājs un viens no spēcīgākajiem latviešu pasteļa meistariem. 1960. gadā saņēmis Kultūras fonda prēmiju.

1986. gadā, ciemojoties F.Milta mājās bijušajā Elles Ķēķa rajonā, gan ne vairs romantiskajā pagrabiņā, bet nu jau kāda debesskrāpja augšējā stāvā, izgājām uz balkona. Pārlaidis it kā neko neredzošu skatu miglainajai Ņujorkai, meistars, kā sevi pārliecinādams, teica: "Ņujorka jau arī ir skaista..." Ar savu zemtekstu šis "arī" iedzēla sāpi. Atvadīšanas no meistara notika 10. novembrī, bet urnu ar pelniem nolemts apglabāt Latvijā.

Avots: Literatūra un māksla, 12.11.1993