Ervids Grinovskis

- Дата рождения:
- 15.01.1925
- Дата смерти:
- 17.03.2004
- Продолжительность жизни:
- 79
- Дней с рождения:
- 36654
- Годы с рождения:
- 100
- Дни после смерти:
- 7737
- Годы после смерти:
- 21
- Категории:
- Депутат Парламента , Педагог, учитель, Профессор
- Национальность:
- латыш
- Кладбище:
- Указать кладбище
Ervids Grinovskis bija latviešu ekonomists un Atmodas laika aktīvists.
E. Grinovskis ilgstoši (1975—1986) vadīja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas ekonomikas katedru. Atmodas laikā aktīvi darbojās Latvijas Tautas frontē, tika ievēlēts tās pirmajā un otrajā Domē.
1989. gadā ievēlēts par PSRS tautas deputātu 710. Jelgavas teritoriālajā vēlēšanu apgabalā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Grinovskis turpināja pasniedzēja darbu Latvijas Lauksaimniecības universitāte, darbojās Latvijas Lauksaimnieku savienība un Pilsoņu kongresā.
Tika ievēlēts 6. Saeimā no Latvijas Zemnieku savienības, KDS un Latgales demokrātiskās partijas apvienotā saraksta.
Dzimis Tērvetes pagasta Griezēs, Bija precējies ar Ilgu Griezi.
Ervids Grinovskis ir sarakstījis atmiņu un pārdomu grāmatu "Lai nenosarkst dzimtenes smilts", kura trīs daļās izdota 2004. un 2005. gadā.
Miris 2004. gada 17. martā.
Источник: wikipedia.org, news.lv
Нет привязок к месту
Связи
Имя | Родство | Описание | ||
---|---|---|---|---|
1 | ![]() | Gundars Valdmanis | Коллега | |
2 | ![]() | Leonards Stašs | Коллега | |
3 | ![]() | Aida Prēdele | Коллега | |
4 | ![]() | Имантс Даудиш | Коллега | |
5 | ![]() | Aristids J Lambergs | Коллега | |
6 | ![]() | Рута Марьяш | Коллега | |
7 | ![]() | Андрейс Крастиньш | Коллега | |
8 | ![]() | Оярс Гринбергс | Коллега | |
9 | ![]() | Роберт Юрджс | Коллега | |
10 | ![]() | Paulis Kļaviņš | Коллега | |
11 | ![]() | Aigars Jirgens | Коллега | |
12 | ![]() | Oskars Grīgs | Коллега | |
13 | ![]() | Ольгерт Дункерс | Коллега | |
14 | ![]() | Juris Zakis | Коллега | |
15 | ![]() | Иварс Кезберс | Коллега | |
16 | ![]() | Valentīna Zeile | Коллега | |
17 | ![]() | Juris Sinka | Коллега | |
18 | ![]() | Альфред Чепанис | Коллега | |
19 | ![]() | Илмарс Бишерс | Коллега | |
20 | ![]() | Viktors Dinēvičs | Коллега | |
21 | ![]() | Andris Buiķis | Коллега | |
22 | ![]() | Юрий Власов | Коллега | |
23 | ![]() | Иварс Страутиньш | Знакомый | |
24 | ![]() | Андрейс Цирулис | Знакомый |
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
23.05.1989 | PSRS tautas deputāti no Latvijas
18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas
09.11.1990 | LR APP lēmums par Kārļa Ulmaņa dzīves pēdējā posma izpēti
13.12.1990 | Latvijas Tautas Fronte nodod Latvijas Republikas Augstākajai Padomei savāktos 911 086 parakstus pret PSRS līgumu
13.01.1991 | Notiek LTF Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija Daugavmalā
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas