Erna Murevska bija cilvēks ar jūtīgu dvēseli, dziļām taisnīguma un skaistuma alkām. Dzejoļus viņa saka rakstīt jau mācīdamās vidusskolā. 1920. gadā, kad Rainis bija atgriezies no trimdas, kādā sarīkojumā viņa tam pasniedza savus dzejoļus, kas bija parakstīti ar pseidonīmu Guna. Atbildē Rainis uzrakstīja dzejoli «Savāda meitene»,  kur ir šādas rindas:
Tu, svētā meitene, tu, savādā.
Kas kādu reizi saukusies par Gunu,
Tu lepnā spītā nepazīstamā -
Es tomēr pazīstu to liesmu runu,
Un es tās acis atminētu vēl,
Kas man no tālienes kā  kvēlin kvēl.

Pēc skolas beigšanas Erna Murevska strādā par skolotāju Valles pagastā. Tas ir ap 1920. vai 1922. gadu.  1923. gadā Erna Murevska ir Filoloģijas fakultātes studente Rīgā. Skolotājas darbu viņai nācās pamest, jo viņu vairākkārt apcietināja.
1924. gadā Erna Murevska aizbrauc uz Padomju Savienību. Viņa strādā par skolotāju un ar lielu aizrautību darbojas Pleskavas P. Stučkas septiņgadīgajā skolā. Taču ļaunā slimība ir neatvairāma un jau pēc pāris gadiem, tuberkulozes uzveikta, viņa mirst.

Avots: Literatūra un māksla, 24.06.1972