Kapiņš izskatās pavisam bēdīgi - sūnu un nezāļu pārņemts. Saglabājies vien piemineklis, kuru varētu nosaukt pat par kuriozu, jo tēva vārds latviski nodēvēts par Reinoviču - Putns Rūdolfs Reinoviča d.

Bet izrādās, ka Rūdolfs Putns bijis kādreiz cienījams vīrs, par viņa nāvi ziņo "Darba uzvara" 1980.gada 4.aprīlī: "1. aprīlī pēc ilgas un grūtas slimības miris latviešu sarkanais strēlnieks, personālais pensionārs Rūdolfs Putnis, PSKP biedrs kopš 1951. gada.

Rūdolfs Putnis dzimis 1900. gadā Novgorodas apgabalā nabadzīga zemnieka ģimenē. Jau trīspadsmit gadu vecumā viņš sāka darba dzīvi.

1919. gada maijā Rūdolfs Putnis stājās strādnieku un zemnieku Sarkanajā Armijā, lai aizstāvētu Lielā Oktobra iekarojumus. Kā 1. latviešu strēlnieku divīzijas cīnītājs R. Putnis piedalījās vēsturiskajās kaujās pie Kromiem, cīnījās Kahovkā un Perekopā. Kaujās pie Jekaterinoslavas viņu smagi ievainoja. Pēc daļējas atveseļošanās, atsacījies doties uz aizmuguri,

R. Putnis atgriezās Sarkanās Armijas rindās un kopā ar savu divīziju turpināja cīnīties ar vrangeliešiem. Pilsoņu kara beigas viņš sagaidīja Eipatorijā. Pēc baltgvardu un interventu sakāves R. Putnis atgriezās dzimtajā pusē Novgorodā, kur strādāja milicijas dienestā un ražošanā.

Sākoties Lielajam Tēvijas karam, R. Putnis atkal bija Dzimtenes aizstāvju rindās. Viņš piedalījās Maskavas aizstāvēšanā, pēc tam cīnījās Dienvidrietumu frontē. Karavīra formas tērpu R. Putnis novilka pēc uzvaras.

Kopš šī laika R. Putna mūžs savijās ar Padomju Latviju. Viņa dzīves pēdējie gadu desmiti aizvadīti LLA mācību un pētījumu saimniecībā «Jelgava» ražošanas darbā. Par nopelniem pilsoņu karā, Lielajā Tēvijas karā un pašaizliedzīgu darbu R. Putnis apbalvots ar vairākām meda|ām. Biedri vienmēr atmiņā paturēs R. Putna lielo darba mīlestību, optimismu, lielo sirsnību un biedriskumu. Rūdolfa Putna personā esam zaudējuši dārgu biedru, kura vārds uz visiem laikiem iegājis leģendāro cīņu par padomju varu vēsturē."