Pēc sava vīra, profesora Dr. med. Hermaņa Buduļa nāves, viņa palika darbā Vislochas psihiatriskajā slimnīcā pie Heidelbergas. Pateicoties savām valodu zināšanām Marta Budule darbojās par tulci ne vien nevācu slimnieku, bet arī slimnīcas administrācijas un Heidelbergas pilsētas valdes labā. Ar savu atsaucīgo sirdi viņa daudziem palīdzējusi un kārtojusi Latvijas sarkanā krusta lietas. Rīgas posmā viņa sekmējusi studentu biedrības „Atauga" darbu. Jaunībā viņa studēja Pēterpilī bioloģiju un ķīmiju. Pēc tam, kad lielinieki 1919. gadā nošāva viņas tēvu, viņa pārņēma 78 ha lielas lauksaimniecības vadību. Pēc tam viņa Rīgā bija ģimnāzijas skolotāja.