Indulis Visvaldis Ozols (dzimis 1933. gada 30. jūnijā, miris 2025. gada 20. februārī) bija latviešu ekonomists, sabiedriskais darbinieks un sporta funkcionārs, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts un Latvijas basketbola savienības prezidents (1992—1995).

Dzīvesgājums

Dzimis 1933. gada 30. jūnijā Rīgā. Bērnībā un jaunībā spēlējis basketbolu, bijis arī basketbola treneris.

Strādāja par Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas Darba un pārvaldes zinātniskās organizācijas centra direktoru.

Atmodas kustības laikā I. Ozols iesaistījās Latvijas Tautas frontes nodaļas veidošanā.
1989. gadā ievēlēts Rīgas pilsētas tautas deputātu padomē.
1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 6. Rīgas vēlēšanu apgabala.
1990. gada 4. maijā Ozols bija starp deputātiem, kas nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Viņš bija Augstākās padomes Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs un Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

1992. gada decembrī I. Ozols tika ievēlēts par Latvijas Basketbola savienības prezidentu, ko vadīja līdz 1995. gadam.

Pēc deputāta pilnvaru beigām I. Ozols strādāja par Veselības aizsardzības ministrijas Darba organizācijas centra direktoru, vēlāk par "Rīgas modeļu nama" vadītāju.

2004. gadā tika ierosināta krimināllieta par viņa piekaušanu Ģertrūdes ielā 44.

Apbalvojumi

2000. gadā Ozolu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra barikāžu laika notikumos.

Literatūra

• Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.