Svētdien, 18. februārī Raiņa kapos guldīja Rīgas 22. pamatskolas priekšnieku P.Āboliņu. Lai gan P. Āboliņš Solitūdes pamatskolas priekšgalā bija tikai 5 gadus, ar savu darbu skolas vadībā, klasē, satiksmē ar bērnu vecākiem, apkārtējās biedrībās, un strādnieku organizācijās viņš bija iemantojis nedalītu skolas apkārtnes sabiedrības piekrišanu. Par to liecināja lielais pavadītāju skaits no Solitūdes skolas un Raiņa kapos, par to liecināja tie atzinīgie vārdi, kas tika teikti pie kapa. Pēteris Āboliņš bija viens no tiem skolotājiem, kas skolā strādādams bija pabeidzis arī Latvijas augstskolas juridisko fakultāti. Ja ņem vērā, ka P. Āboliņš savas dzīves gaitas ir iesācis kā kalpa dēls, tad saprotams, kādas pūles tas ir prasījis, lai sasniegtu tādu izglītības stāvokli. Neatlaidība un darba mīlestība, kas bija nepieciešama paša censoņa izglītības turpināšanai ir bijušas P. Āboliņa raksturīgās īpašības. Tā ir izpaudusies arī skolas un sabiedriskajā darbā un tā ir iekarojusi audzēkņu vecāku un sabiedrības sirdis. No skolas padomes pie kapa runāja Jūlijs Prūsis, no Latvijas skolotāju savienības un Rīgas skolotāju arodbiedrības — Reinis Liepiņš, no Rīgas sociāldemokrātu partijas Rīgas nodaļas skolotāju sekcijas A. Voits un daudzu citu organizāciju un iestāžu pārstāvji. Vieglas smiltis mūsu centīgajam biedram!

Skolotājs mira 13.februārī no plaušu karsoņa Rīgas 2.slimnīcā.

Avots: Mūsu nākotne, 22.02.1934