LKOK nr.3/631

Skreija, Kārlis

Kapteinis 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā.

* 1893. gadā Kalnciema pagastā.

+ Kritis 1919. g. 1. aprīlī starp Marijas kalnu un Bitenieku mājām Alūksnes rajonā.

[Apbedīts Slokas pilsētas kapos.]

Apbalvots par darbību 1919. g. 1. aprīlī Alūksnes rajonā.

SKREIJA KĀRLIS Jāņa dēls

1. (4.) Valmieras kājnieku pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1893. g. Kalnciema pag. Dzīvojis Slokā. 1912. g. beidzis Pētera reālskolu Rīgā.

Krievu armijā iestājies kā brīvprātīgais 1913. g., dienējis 118. Šujas kājnieku pulkā Sloņimā. Pulka rindās 1914. g. nosūtīts uz fronti, piedalījies kaujās kā kareivis, no 1915. g. pēc 1. Pēterhofas praporščiku skolas beigšanas kā virsnieks. apbalvots ar daudziem kauju ordeņiem, Jura Zelta zobenu ieskaitot. Vairākkārt ievainots un kontuzēts, stādīts priekšā paaugstināts par apakšpalkavnieku. 1918. g. vasarā atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi tās dibināšanas sākumā. Dienējis Virsnieku, vēlākajā Neatkarības rotā, piedalījies pirmajās kaujās pie Lielauces un Skrundas. 1919. g. febr. komandēts uz Ziemeļlatvijas brigādi, kur iecelts par rotas komandieri Valmieras kājnieku pulkā. Tērbatā piedalījies pulka formēšanā, tad iecelts par bataljona komandieri un devies uz fronti.

1919. g. 1. apr. laikā, kad notika uzbrukums Alūksnei, Skreija 2 jātnieku pavadībā devās atjaunot sakarus ar kreisajā spārnā esošajiem spēkiem un, neskatoties uz ienaidnieka uguni, šo uzdevumu veica, bet atceļā, ienaidnieka ložu ķerts, kopā ar abiem pavadoņiem krita varoņa nāvē. Apbedīts Slokas pilsētas kapos.