Яніс Петерс

Добавить новую картинку!
Дата народження:
30.06.1939
Дата смерті:
27.01.2025
Тривалість життя:
85
Дні з народження:
31375
Роки з народження:
85
Дні після смерті:
117
Роки після смерті:
0
Дівоче прізвище персони:
Jānis Peters
Додаткові імена:
Янис Петерс
Категорії:
, , Віршописець, Депутат Парламенту, Депутат Сейму Латвійської Республіки, Державний та компартійний діяч, Заступник, Комуніст, Письменник, Політик, Посол, громадський діяч, публіцист
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Rīgas Raiņa kapi

Я́ніс Пе́терс (латис. Jānis Peters; нар. 30 червня 1939, Прієкуле) — латвійський поет, публіцист, радянський політик і латвійський дипломат та громадський діяч.

Перший посол незалежної Латвії в новій Росії. Провідна фігура Латвійського народного фронту. На вірші Петерса, Раймонд Паулс писав музику. Редактор відділу прози «Ļeņina Ceļš» (1963–1964), «Cīņa» (1964–1967) і журналу «Zvaigzne». Перший секретар Спілки письменників Латвійської РСР (1985–1990).

Твори

  • «Kaist pīlādzis sniegā» Liepājas laikr. «Komunists» 196l.24.II.
  • «Dzirnakmens» (1968);
  • «Asinszāle» (1970);
  • «Mans bišu koks» (1973);
  • «Priekšnojautas» (1979);
  • «Modinātāju remonts»(1980);
  • «Izlase» (1982);
  • «Tautas skaitīšana» (1984);
  • «Trīs dārgas mantas» (1984);
  • «Kovārnis korī» (1988);
  • «Es tevi mīlu», izd.Jumava(1998);
  • «Baltijas toverī sālīti…» (разом з D. Avotiņu, 1973) — apraksti;
  • «Kalējs kala debesīs» (1981) — esejas;
  • «Balta ziemeļu sūna» (1977, про К. Валдемара),
  • «Līdz durvīm septiņi soļi» (1980).

Джерело: wikipedia.org, news.lv, lursoft.lv

Місця

Зображень Назва Тип відносин З До Опис Мови
1Liepājas Raiņa 6. vidusskolaLiepājas Raiņa 6. vidusskolalv

    loading...

        Відносини

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1Jānis  PetersJānis PetersБатько00.00.189500.11.1977
        2Zelma PetereZelma PetereМама00.00.190400.00.1981
        3Krišjānis PetersKrišjānis PetersСин23.06.197513.11.2014

        17.02.1987 | Rīgā ierodas Mihails Gorbačovs ar sievu Raisu

        Розмістити спогади

        01.10.1988 | Mikhail Gorbachev became Chairman of Presidium of Supreme Soviet, USSR

        Розмістити спогади

        07.10.1988 | Iznāk LTF informācijas biļetena «Atmoda» pirmais numurs latviešu un krievu valodā

        Kad 1988.gadā izveidojās Latvijas Tautas fronte, tās valde nolēma izdot laikrakstu, taču jauna laikraksta izdošanai bija vajadzīga atļauja no Maskavas. Latvijā atļāva reģistrēt izdevumu kā „informatīvo biļetenu”. Par redaktori avīzei kļuva Elita Veidemane

        Розмістити спогади

        08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte

        Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.

        Розмістити спогади

        23.05.1989 | PSRS tautas deputāti no Latvijas

        Розмістити спогади

        18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas

        Розмістити спогади

        13.12.1990 | Latvijas Tautas Fronte nodod Latvijas Republikas Augstākajai Padomei savāktos 911 086 parakstus pret PSRS līgumu

        Розмістити спогади

        13.01.1991 | Vilniuse veresaun

        Розмістити спогади

        15.01.1991 | Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu

        Interfronte savā mītiņā Kr. Barona ielas stadionā sapulcina 10 000 dalībnieku, VSGK paziņo par varas pārņemšanu

        Розмістити спогади

        02.09.1991 | ASV atzīst Latvijas neatkarību no PSRS

        ASV nekad nebija atzinusi Latvijas okupāciju.

        Розмістити спогади

        20.11.1991 | Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās

        Розмістити спогади

        31.08.1994 | 50 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu

        1990. gadā pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas Latvijas Republikas Augstākā Padome aicināja PSRS prezidentu M.Gorbačovu un PSRS AP sākt sarunas par PSRS bruņoto spēku izvešanu no Latvijas. Pēc PSRS sabrukuma tās armiju pārņēma faktiskā PSRS pārvaldītāja- Krievija.

        Розмістити спогади

        08.02.2007 | Nedaudz par to, kas ir Abrene un kāpēc politiķiem tā kļuva nevajadzīga

        Розмістити спогади

        05.04.2018 | Jānis Peters: Kā mēs aizbēgām uz partijas 19. konferenci

        Розмістити спогади

        Ключові слова