Ābeļu salas ir salu grupa Daugavā augšpus Jēkabpils. Izvietojušās Daugavas ielejas paplašinājumā iepretī Ābeļiem un Lašiem upes kreisajā krastā un Daugaviešiem, Rudzīšiem un Rogāļiem labajā krastā, administratīvi pieder Jēkabpils novada Ābeļu pagastam.

Salu grupu veido divas lielākās salas — Burkānu sala (47 ha) un Fogtu sala (24 ha) un 5—8 mazākas saliņas.

 No upes labā krasta salas atdala galvenā Daugavas gultne, no kreisā — Barana atteka, bet Burkānu salu no Fogtu salas atdala Kumiņa caurteka. Vidējais augstums ir 6—8 metri virs Daugavas mazūdens līmeņa, mazākajām salām — 1—5 metri. Salas klāj meži, krūmāji, Burkānu salā arī pļavas, lauki.

Burkānu sala apdzīvota — 3 viensētas.

2024. gadā tā ir sadalīta 4 īpašumos

Burkānu salas ziemeļu galā Kaupres pilskalns un senkapi.

***

Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas Ābeļu salu pašā ziemeļu galā pie Kauprenieku mājām. Pilskalna novietojums upes salā, nocietinājumu veids un īpaši mūrējuma paliekas nav raksturīgas tradicionālajiem Latvijas pilskalniem. Zināms, ka pēc Livonijas ordeņa sagrāves to 1599. gadā pārvaldīja Dinaburgas trakta stārasts Georgs no Līdinghauzenes, vēlāk Daugavas kreisajā krastā izveidojās tagadējā Ābeļu muiža.

Kaupres pilskalns apaudzis ar zāli un retām vecām mežābelēm un izmantots kā ganības. Mītņu kārta plakumā vāja un plāna, tā pa daļai noskalota, pa daļai apmesta ar smiltīm. Tajā atrastas plānas un gludas māla trauku lauskas, kuras Ernests Brastiņš datējis ar vēlā dzelzs laikmeta pēdējo pusi.

Pilskalns no pārējās salas atdalīts ar diviem vaļņiem un grāvi starp tiem. Lielākais valnis ir apmēram trīs metrus augsts. Ārējā valnī atrasts kaļķu javā likts radžu mūrējums, kas varētu liecināt par pilskalna vēlu datējumu. Ziņas par Kaupres mūra nocietinājumu ietvertas Latvijas viduslaiku piļu apkopojumā.