Rēzeknes Vissvētās Dievdzemdētājas pareizticīgo baznīca atrodas pilsētas centra skvērā, iepretim piemineklim "Vienoti Latvijai" un pilsētas domes ēkai.
Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Vēsture

Pēc Krievijas imperatora Nikolaja I vizītes Rēzeknē, 1834. gadā tika pieņemts lēmums par pareizticīgo baznīcas celtniecību pilsētā.

Būvniecības darbi tika uzsākti 1840. gadā pēc Pēterburgas arhitektu Dāvida Viskonti un Šerlemana Bodē II izstrādātā projekta.
Tās iesvētīšana notika 1846. gada 25. jūnijā — par godu Dievmātes dzimšanai.
Tikai astoņus gadus pēc baznīcas iesvētīšanas, 1854. gadā, sliktās ķieģeļu kvalitātes un būvētāju nekompetences dēļ tā bija tuvu sabrukumam. Baznīca uz laiku tika slēgta un tajā notika remontdarbi, lai novērstu nepilnības. Šajā laikā dievnams ieguva izskatu, kādu to pazīst mūsdienās.

Arhitektūra

Baznīca ir klasisks bazilikālās kulta celtnes paraugs. Tai ir izcelta ieejas daļa un divi torņi, kuri atrodas uz ēkas centrālās ass. Baznīcas celtniecības materiāls ir ķieģeļi, kas apmesti. Tās apmetums krāsots baltā krāsā ar ziliem akcentiem. Torņu kupoli — zili. Interjerā plaši izmantots koks, ar sienu krāsojumiem ir izgreznots kupols un pārsegumu velves. Dievnamā ir ļoti grezna trīslīmeņu ikonostass. Blakus baznīcai, tās kreisajā pusē atrodas neliela mūra kapliča, kas veltīta Krievijas imperatora Aleksandra II brīnumainajai izglābšanai pēc vilciena katastrofas 1866. gada 4. aprīlī.

Kapliča iesvētīta 1867. gada 8. septembrī.

Pa labi no baznīcas ieejas atrodas metālā kalta kapliča, kur apbedīts Adamovas muižas īpašnieks, ģenerālis Karaulovs, kurš bija baznīcas mecenāts. Blakus ir apbedīta arī viņa sieva Helēna. Kapliča ir izgatavota Pēterburgā (pēc citiem avotiem — Šveicē), pēc tam atvesta uz Rēzekni un samontēta.