Celta ar muižas klasisko apbūvi, ēkām veidojot gandrīz noslēgtu taisnstūrveida iekšējo pagalmu.

Kungu mājai ir ornamentētas logu apmales, kamīns, griestu gleznojums, kas amatnieciski restaurēts 1957. gadā, ap 1910. gadu iebūvēta holandiešu tipa podiņu krāsns.

Pirmais zināmais Jaunsātu muižas īpašnieks ir krievu armijas ģenerālleitnants Johans Lugvigs Brīzemans - Netings ar sievu Katrīnu Margaretu Medemu.

Pēc saimnieka nāves muižu no atraitnes nomāja Frīdrihs Karls Elzens.

19. gs. vidū kā Jaunsātu muižas īpašnieks minēts Tukuma apriņķa tiesas tiesnesis un Tukuma galvenais akcīzes inspektors Eduards fon Līvens, kurš bieži uzturējies Krievijā, bet muižu izrentējis.

 Ap 1910. gadu iebūvēta holandiešu tipa podiņu krāsns. 

Neatkarīgās Latvijas laikā muižas saimnieks bija Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris kapteinis Georgs Baumanis. (no V.Avotiņa un I.Luksa grāmatas “Lejup pa Abavu”).  Georgs Baumanis bija tukumnieks. 

1919.gada 9.janvārī palīdzēja atbrīvot no Tukuma cietuma tur ieslodzītos vācu civiliedzīvotājus.

Padomju okupācijas vara 1940. gada rudenī apcietināja Tukumā uz ielas. Ieslodzīja Rīgas centrālcietumā. Izsūtīts. Miris 1943. g. 3. maijā Noriļlagā Krasnojarskas apgabalā. (I.Dišlere, A.Ozola "Muižas laikmetu griežos)

Kādreiz Jaunsātu muiža bija Tumes pagasta teritorijā, bet 1953. gadā tā iekļauta Jaunsātu pagastā.

1957. gadā restaurēts griestu gleznojums. Ceļa malā atrodas pildrežģa tehnikā celta ratnīca. Padomju okupācijas laikā muižas ēkā darbojās veikals.

(Avots: Līga Landsberga)