Gatartas muižu 18. gadsimta beigās izveidojis Drustu pagasta toreizējais īpašnieks, virsnieks un kambarkungs Nikolajs Kristofs Hagemeisters.

Vēlāk muižu mantoja viņa dēli, kas to pārdeva artilērijas leitnantam Augustam Ferdinandam fon Hagemeisteram.

Nākošais mantinieks - A. F. fon Hagemeistera dēls Voldemārs Hagemeisters bija pēdējais Hagemeisteru dzimtas īpašnieks Gatartā.

Pēc viņa nāves muižu nopirka Ādolfs Zīverss.

No viņa to 1905. gadā mantoja viņa dēls Viktors fon Zīverss, kura īpašumā tā atradās līdz agrārreformai 1922. gadā, kad muiža tika atsavināta un sadalīta vairāk nekā 50 jaunsaimniecībās, atstājot bijušajam īpašniekam un viņa dēlam nelielu daļu.

Latvijas Republikas laikā Gatartas muiža par nopelniem brīvības cīņās uzdāvināta Jānim Greblem, Lāčplēša Ordeņa kavalierim, kurš tajā nodzīvoja līdz 1941. gadam.

Pēc Otrā pasaules kara muižas pilī ierīkoja Gatartas ciema padomi un bibliotēku.

Šobrīd Gatartas muižas ēkas ir privātīpašums.

2024. gadā tiek tirgota