Vecrīgā, laikā, kad tur bija neierobežota visa veida transporta kustība un neviens nezināja par vienvirziena kustībasiela, Rīgā bija viens universālveikals, bet kafejnīcas un restorānus varēja saskaitīt uz vienas ( nu labi  - iespējams drusku vairāk) rokas pirkstiem, bija pāris vietas, kuras pievilka pastāvīgus apmeklētājus, domubiedrus. Būtu naivi domāt, ka visu redzošās drošibas iesāžu modrās acis par tur notiekošo nezināja, bet tomēr neuzskatīja par milzīgas padomju valstiskās mašinērijas apdraudošo faktoru.