Pirmais somu jēgers, kurš kritis Latvijas teritorijā  

Dzimis 1896. gada 25. februārī Sanktpēterburgā, kur 1880. - 1890. gados dzīvoja Antti un Liisa Hyytinen ģimene.

1897. gadā ģimene atgriezās Leväniemi, Lappajervi.

Alfrēds apmeklēja valsts skolu Lappajervi un strādāja tur par strādnieku, pirms brīvprātīgi iesaistījās jēgeru apmācībā.

1915. gada decembrī Alfrēds brīvprātīgi devās uz Vāciju jēgeru mācībās, kur 1916. gada 5. janvārī tika uzņemts Hohenlockstedt mācību bataljona 1. rotā.  

1916. gada jūnija sākumā Alfrēdu kopā ar pārējo 27. jēgeru bataljonu pārcēla uz frontes līniju pie Mises upes.

1916. gada 13. jūnijā pēcpusdienā krievi no Rīgas fortiem izšāva smagas 210 milimetru granātas.

Apšaudei pievienojās arī krievu lauka artilērija, šaujot šrapneļus. Alfrēds tieši tobrīd atgriezās no lauka virtuves ar sapakotām savas grupas pārtikas devām. 

Tā kā viņa rokās bija pārtikas pakas, viņš nedomāja, ka varētu mesties zemē, baidoties, ka vērtīgās pārtikas devas nokritīs. Tā vietā viņš vienkārši notupās, turēdams rokās pakas.  

Saskaņā ar Jääkäries žurnāla ierakstiem, pulksten 13:30 liela granātas šrapneļa trāpīja viņa plecos, smagi ievainojot viņu.

Viņš nekavējoties tika transportēts uz medpunktu netālu esošajā Galiņu (vācu: Galling) ciematā, taču viņš nomira no asins zuduma, pirms tur nokļuva.

Alfrēds tika apglabāts Galinu ciema malā un uz viņa kapa tika uzcelts koka krusts.

Desmit gadus vēlāk šis krusts tika atrasts gandrīz izpostītā kapa vietā, šodien tas atrodas Somijas Kara muzejā.