Ilmari Pahkajervi dzimis Pahkajärvi ciemā Kortesjervi, otrs jaunākais no sešu bērnu fermeru ģimenes (Kustaa Pahkajärvi un Susanna Maria Storkocki) 1897. gada 22. jūlijā.

Ilmari mācījās Lapua skolā sestajā klasē, kad brīvprātīgi pieteicās jēgeru apmācībā.

Viņš pierakstījās bez vecāku ziņas un bez viņu piekrišanas, pats viltojot nepieciešamos parakstus.

Tikai pēc tam, kad viņš bija sasniedzis Hohenlokstedu, viņš rakstīja mājās, paziņojot par pārliecību pievienoties armijai, kuras mērķis ir brīva tēvzeme.

Pahkajervi jēgeru pulkā iekļauts mācību bataljona otrajā rotā 1915. gada 4. novembrī.  

Vēlāk, pārbaudot jaunieša veselības stāvokli, lai noskaidrotu, vai viņš ir piemērots dienēšanai, tika konstatēts, ka viņam ir zināma iedzimts sirds defekts. Tas nozīmēja, ka Pahkajervi nebūtu kvalificējies frontes karaspēkam.

Kad viņš par to tika informēts, viņš esot izmisumā devies pie sava priekšnieka un paziņojis, ka viņam jāpievienojas frontei un ka tas viņam ir dzīvības un nāves jautājums.

Liktenīgajā dienā, 15.8.1916 pārējie otrās rotas vīri dežurēja, bet Pahkajervi bija ļauts atpūsties, lai rūpētos par atvaļinājumā aizgājušā vācu virsnieka kucēniem.

Pahkajervi atpūtās savas vienības zemnīcā, kas tika atjaunota. Jumts un tos aizsargājošie baļķi un sliedes tika demontēti, lai tos aizstātu ar jauniem.

Todien ienaidnieka lielgabalu apšaude uz 2. rotas frontes posmu bija intensīvāka nekā parasti un pa jumtu, kas bija demontāžas procesā, ielidoja liela granātas šķemba, noraujot no jumta dzelzs gabalu un trāpot Pahkajärvi galvu, kā rezultātā viņa galva un seja tika līdz nepazīšanai sasista un viņš zibenīgi nomira.

Pahkajervi tika apglabāts Galiņu militārajā kapsētā blakus Haitinenam un Kronkvistam.