Arnolds Deglavs bija latviešu aktīvs sabiedrisks darbinieks Latvijas padomju okupācijas gados, Rīgas pašvaldības vadītājs (1940—1941; 1944—1951). 
Latvijas Komunistiskās partijas biedrs.

Arnolds Deglavs piedzima 1904. gada 15. oktobrī. 

1931. gadā piedalījies 4. Saeimas vēlēšanās no Strādnieku un zemnieku partijas saraksta. Sākotnēji nav ievēlēts, taču pēc tam, kad Fricis Bergs nolika mandātu, Deglavs kļuva par deputātu viņa vietā.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kļuva par Rīgas pašvaldības vadītāju — pilsētas pagaidu izpildkomitejas priekšsēdētāju.

Amatā bijis līdz 1941. gadam, kad PSRS zaudēja Rīgu. Amatā atgriezies 1944. gadā, līdz ar padomju karaspēka atgriešanos. Pēc kara noslēguma amats pārsaukts par Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju. 

1950.gada 13.augustā Rīgā apgāzās tvaikonis Majakovskij, kuram vajadzēja doties izklaides braucienā uz Mežaparku, un bojā gājā 147 cilvēki. Rīgas izpildkomitejas priekšsēdētājs Arnolds Deglavs tika noņemts no amata, kā arī pie kriminālatbildības tika saukti 6 darbinieki, kuri bija atbildīgi par kuģošanas drošību Daugavā.

1951. gadā viņu nomainīja Edgars Apinis.

1951.g. izslēgts no komunistu partijas par to, ka 1940.g. cietumā bija rakstiski atteicies no politiskas darbības. Taču ideoloģiski Arnolds Deglavs bija pārliecināts komunists un attaisnoja viņam dāvāto uzticību.

1954.g. uzņemts par partijas biedra kandidātu. 1951-1958.g. strādāja LV Izdevniecībā, Kultūras ministrijas un Rīgas tirdzniecības iestāžu pārvaldēs. Tad Rīgas izpildkomitejas priekšsēdētaja vietnieks.

No 1961.g. Jūrmalas izpildkomitejas priekšsēdētājs.

Pēc nacionālkomunistu kustības apspiešanas 1959. gadā Deglavs bija viens no cilvēkiem, ko pazemināja amatā. Nav atrodami materiāli, kas apliecinātu viņa saistību ar nacionālkomunistiem, tāpēc karjeras noriets varētu būtu saistīts ar citiem notikumiem, kas sakrita ar šo laiku.

Arnolds Deglavs kā ilggadējs Komunistiskās partijas biedrs un Rīgas pašvaldības vadītājs padomju okupācijas periodā bija nozīmīga politiska figūra, kura viens no galvenajiem uzdevumiem bija nostiprināt komunistu pozīcijas PSRS pārņemtajā Latvijā. Tas nozīmē, ka viņš nevarēja būt atrauts no padomju režīma represīvās politikas, tostarp masu deportācijām. Lai gan nav tiešu arhīvu pierādījumu, ka viņš personīgi organizēja vai vadīja 1941. vai 1949. gada deportācijas, viņa augstais amats, ideoloģiskā pārliecība un administratīvā loma liecina par tiešu līdzdalību šajos procesos caur padomju varas struktūru atbalstīšanu. Viņa darbība, tostarp publikācijas un publiskie amati, atbilst padomju režīma mērķiem, kas ietvēra "šķiras ienaidnieku" apkarošanu, kas bija deportāciju pamatojums. Jāņem vērā arī īpašie fona apstākļi - Otrais pasaules karš, kad sabiedrības pārvaldīšanas instrumenti ir daudz radikālāki un agresīvāki.   Vēsturē Arnolds Deglavs tiek pieminēts maz, taču viņu pamatoti var uzskatīt par aktīvu kolaborantu, kas veicināja padomju okupācijas nostiprināšanos Latvijā. Viņš atradās vadošajā amatā, kad notika lielākās deportācijas, tai skaitā, vēsturē aprakstītā "Priboj", kuras laikā viņu, kā augstāko padomju varas pārstāvi tas nevarēja neskārt, veicot tiešos amata pienākumus. X(Twitter) platformas ieraksti atspoguļo asu kritiku, uzsverot viņa komunistisko pagātni un lomu Staļina režīmā, kas liecina par sabiedrības jūtīgumu pret šādu figūru vēsturisko mantojumu. 

Miris 1969. gada 22. oktobrī.

Ģimene un radniecība

Apprecējās ar medicīnas studenti Ainu Sukuti, kuras tēvs Augusts Sukuts par darbošanos Latvijas SPR valdībā bija nošauts 1919. gadā.

Meita žurnāliste un sabiedriskā darbiniece, Latvijas Augstākās Padomes deputāte, kas balsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju, Velta Čebotarenoka (dzimusi 1949. gadā).

Kā savā priekšvēlēšanu aģitācijā pavēstīja juriste un Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna, viņa esot Arnolda Deglava mazmeita, bet Atmodas laika sabiedriskā darbiniece un AP deputāte Velta Čebotarenoka ir viņa meita.

Latvijas vēsturē ir zināms arī rakstnieks un žurnālists Augusts Deglavs. Uzvārda pētījumi liecina, ka nav pieejama publiska informācija, kas apstiprinātu radniecības saites starp Augustu Deglavu un Arnoldu Deglavu. Viņu kopīgais uzvārds var liecināt tikai par iespējamu attālu saikni, taču tas ir tikai minējums. Abas personas pārstāvēja atšķirīgas paaudzes un sociālās lomas:

• Augusts bija literāts, kas darbojās neatkarīgās Latvijas kontekstā,
• bet Arnolds – komunists, padomju nomenklatūras augstu stāvoša amatpersona, kuras darbs saistīts ar okupācijas sākuma periodu.