27. janvārī mūža 42. gadā traģiski gājis bojā divu radošo savienību biedrs, fotomākslinieks un interjerists Igors Cebotarenoks.

Viņa dzīves ce|š nebija no vieglajiem. Bērnība pagāja tālajā Sibīrijā, izsūtīto ģimenē. Agri zaudēti vecāki. Vajadzēja daudz un smagi strādāt, meklēt savu sūtību. Igors bija atsaucīgs un interesants draugs, taču, tāpat kā daudzi talantīgi cilvēki, neprata sevi saudzēt. Nāve nevienā mājā nav gaidīta viešņa. Tā vienmēr atnes sāpes.

Ja aiziet vīri spēku plaukumā, aiz viņiem paliek liels tukšums. Igora Čebotarenoka radošais mūžs tuvojās pilnbriedam. Vēl daudz kas bija priekšā, bija iespējams. Būtu bijis ...

(Literatūra un māksla, 1990)