Džordžs VI (Albert Frederick Arthur George of Windsor, dzimis 1895. gada 14. decembrī, miris 1952. gada 6. februārī) bija Apvienotās Karalistes un britu aizjūras domīniju karalis. Viņš bija arī pēdējais Indijas imperators (līdz 1947. gadam), kā arī pēdējais Īrijas karalis (līdz 1949. gadam), bet pēc tam Nāciju Sadraudzības galva.

Viņš bija karaļa Džordža V otrais dēls. Viņam netika paredzēts kāpt tronī, un viņš bērnību pavadīja vecākā brāļa Eduarda ēnā. Džordžs Pirmā pasaules kara laikā dienēja karaliskajā flotē un pēc kara, 1923. gadā, apprecēja lēdiju Elizabeti Bousu-Laionu. Viņiem piedzima divas meitas - vecākā meita ir Elizabete (pašlaik viņa ir Apvienotās Karalistes karaliene) un jaunākā meita ir Margarēta.

1936. gadā pēc tēva nāves tronī kāpa Džordža vecākais brālis Eduards VII. Tomēr mazāk kā pēc gada Eduards atteicās no troņa, jo vēlējās apprecēties ar amerikāņu šķirteni Volisu Simpsoni. Politisku un reliģisku iemeslu dēļ Eduards, būdams karalis, nevarēja precēt šo meiteni. Britu premjerministrs Stenlijs Boldvins ieteica Eduardam neprecēt Simpsoni un palikt tronī, bet Eduards tomēr atteicās no tā. Pēc atteikšanās no troņa, kas ir unikāls gadījums Britu salu vēsturē, tajā kāpa viņa brālis Džordžs VI. Viņš kļuva par trešo monarhu no Vindzoru dzimtas.

Džordžs bija arī Jorkas hercogs (1920.-1952.).

***

Kurzemes Marija Anna Amālija bija Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera un Brandenburgas Luīzes Šarlotes meita, sava brālēna Hesenes-Kaseles landgrāfa Kārļa sieva un Zviedrijas karaļa Fredrika I māte.

Starp viņas 14 bērniem bija arī Hesenes-Kaseles landgrāfs Vilhelms VIII un Orānas princese Marija Luīze, kuras tiešie pēcteči ir Eiropā valdošā Orānas-Nasavas dinastija, kuras locekļi joprojām valda Lielbritānijā, Norvēģijā, Dānijā, Zviedrijā, Beļģijā, Luksemburgā.