Imperatore Aleksandra Fjodorvna.
Pēdējā Krievijas cara sieva. 

Anglijas karalienes Viktorijas mazmeita.
Boļševiku nogalināta.

Imperatore Aleksandra Fjodorovna (krievu: Императрица Александра Фёдоровна, dzimusi Viktorija Aliksa Helēna Luīze Beatrise fon Hesene un bei Reina (vācu: Victoria Alix Helena Louise Beatrice von Hessen und bei Rhein) dzimusi 1872. gada 6. jūnijā, noslepkavota 1918. gada 17. jūlijā) bija pēdējā Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II sieva. Kopā ar ģimeni nogalināta 1918. gada 17. jūlijā.

Dzimusi Hesenes lielhercoga ģimenē. Lielbritānijas karalienes Viktorijas mazmeita. 1884. gadā pirmoreiz satikās ar Krievijas troņmantinieku, nākamo imperatoru Nikolaju II. Kaut arī ģimenes iesākumā pretojās, pēc tēva Aleksandra III nāves 1894. gada 20. oktobrī novembrī pāris apprecējās. 1896. gada 14. maijā Kremlī notika Nikolaja II un Aleksandras Fjodorovnas kronēšanas ceremonija. Kronēšanas tautas svētku laikā 1896. gada 18. maijā Hodinkas laukā pie Maskavas pūļa spiešanās rezultātā gāja bojā vairāk nekā 1300 cilvēku.

Sākot no 1895. gada, pārim dzima bērni. Četri pirmie bija meitenes, līdz 1904. gadā piedzima ilgi gaidītais troņmantinieks Aleksejs Nikolajevičs.

Tomēr caur māti puikam bija iedzimusi hemofīlija. Cenšoties ārstēt Alekseju, galmam tika pietuvināts mūks Grigorijs Rasputins. Nebūdama īpaši tautā ieredzēta arī pirms tam, Aleksandra Fjodorovna vēl vairāk tika pakļauta aizdomīgumam, sākoties karam ar Vāciju.

Pēc Februāra revolūcijas kopā ar ģimeni arestēta un augustā izsūtīta uz Toboļsku, 

Sākoties boļseviku teroram pēc Mihaila Sverdlova ierosinājuma un Ļeņina akcepta visa ģimene tika noslepkavota, 1918. gada 17. jūlijā nošaujot.