Džeimsa Maknīla Vistlera (James McNeill Whistler) gleznu "Aranžējums pelēkā un melnā Nr. 1", kas plašāk pazīstama kā "Vistlera māte", pirmo reizi tika demonstrēta 1872. gada 6. maijā Karaliskās mākslas akadēmijas 104. izstādē Londonā. Šis datums iezīmē tās oficiālo debiju publikai.  

"Aranžējums pelēkā un melnā Nr. 1" ir eļļas glezna uz audekla, ko Vistlers radīja 1871. gadā. Tās izmēri ir 144,3 x 162,4 cm, un tā tiek uzskatīta par vienu no ikoniskākajām amerikāņu mākslas darbiem. Glezna attēlo mākslinieka māti Annu Matildi Maknīlu Vistleri (Anna Matilda McNeill Whistler), kura sēž profilā uz krēsla, tērpta melnā kleitā ar baltu mežģīņu cepuri, turot rokās baltu kabatlakatiņu. Viņas seja izstaro mieru un stoicismu, kas daudziem asociējas ar puritānisko Amerikas raksturu. Glezna ir ievērojama ar savu minimālismu un ģeometrisko kompozīciju. Vistlers apzināti izvairījās no sentimentāla portreta, uzsverot estētisko harmoniju un formālo līdzsvaru. Viņš izmantoja ierobežotu krāsu paleti – dominē pelēkie, melnie un blāvi zilie toņi, kas rada askētisku un elegantu noskaņu. Fonā redzama vienkārša telpa ar aizkaru, uz kura ir smalks japāņu stila ziedu raksts, un divi nelieli Vistlera paša grafikas darbi pie sienas, kas atspoguļo viņa interesi par japāņu mākslu.

Glezna ir kā "māksla mākslas dēļ" (art for art’s sake), kurā mākslinieks koncentrējas uz formu, līniju un krāsu saspēli, nevis emocionālu vai naratīvu saturu. Vistlers gleznu nosauca par "Aranžējumu", lai uzsvērtu tās abstrakto dabu, nevis portreta identitāti, kas izraisīja diskusijas viktoriāņu laikmeta sabiedrībā, kura gaidīja sentimentālus mātes tēlus. Neskatoties uz to, glezna kļuva par mātes mīlestības un izturības simbolu, bieži dēvētu par "Viktoriāņu Mona Lizu". Tā ir ietekmējusi popkultūru, parādoties reklāmās, filmās un pat pastmarkās.

Glezna kopš 1891. gada pieder Francijas valstij un ir izstādīta Musée d'Orsay Parīzē, kur tā tiek uzskatīta par vienu no slavenākajiem amerikāņu mākslas darbiem ārpus ASV.

Pirmās izstādes datums

Glezna pirmo reizi tika izstādīta 1872. gadā Karaliskās mākslas akadēmijas 104. izstādē Londonā (Royal Academy of Art Exhibition). Tā tika iekļauta kā eksponāts Nr. 941 ar nosaukumu "Aranžējums pelēkā un melnā: Mākslinieka mātes portrets". Izstāde notika no 1872. gada maija līdz augustam, un precīzs atklāšanas datums bija 1872. gada 6. maijs.

Glezna gandrīz tika noraidīta akadēmijas konservatīvās attieksmes dēļ pret tās neparasto nosaukumu un abstrakto pieeju, taču to izglāba Vistlera sabiedrotais Viljams Bokssals (William Boxall), toreizējais Nacionālās galerijas direktors. Šī izstāde izraisīja strīdus, jo viktoriāņu publika uzskatīja, ka mātes portrets nedrīkst būt tikai "aranžējums", tāpēc tika pievienots paskaidrojošs apakšvirsraksts. Interesanti fakti

Vistlers gleznoja savu māti, kad viņa dzīvoja kopā ar viņu Londonā. Sākotnēji viņš plānoja, ka māte stāvēs, bet 67 gadus vecās Annas veselības dēļ viņa tika attēlota sēžam. Pastāv leģenda, ka citreiz, kad māte bija nogurusi, viņu aizstāja kaimiņiene kā modele.

Skandāls un ietekme: Glezna izraisīja diskusijas par mākslas mērķi un kļuva par Vistlera estētiskās filozofijas simbolu. Tā ietekmēja tādus māksliniekus kā Klods Debisī, kurš, iedvesmojoties no Vistlera, savos darbos eksperimentēja ar "pelēkām nokrāsām".

ASV 1934. gadā izdeva pastmarku ar gleznu, kas vēl vairāk nostiprināja tās kā amerikāņu ikonas statusu. Tā ir salīdzināta ar tādiem darbiem kā "Amerikāņu gotika" vai "Mona Lisa" tās tūlītējās atpazīstamības dēļ.