Tieslietu ministrija (TM) publiski atvainojusies digitālās televīzijas krimināllietā savulaik apsūdzētajam un pēc 19 gadus ilgas tiesāšanās pilnībā attaisnotajam bijušajam uzņēmuma “Kempmayer” valdes loceklim Jurim Ulmanim.

TM paziņojums publicēts Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” 2025. gada 20. janvāra laidienā Nr. 13, un tajā teikts: “Saskaņā ar Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 14. panta otro daļu Tieslietu ministrija Latvijas Republikas vārdā atvainojas JURIM ULMANIM par nepamatoto kriminālprocesu Nr. 03870001003”.

Lēmums publiski atvainoties pieņemts 2025. gada 14. janvārī, pamatojoties uz Jura Ulmaņa prasījumu par nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu.

“Atskatoties vēsturē, jāsecina, ka digitālās televīzijas lietas izskatīšana prasīja gandrīz 20 gadus, kuru laikā biju spiests tam faktiski pakārtot visu savu dzīvi, turklāt zinot, ka ne pie kā neesmu bijis vainīgs. 

Tiku attaisnots katrā tiesu instancē, jo nevienai tiesai neradās šaubas par to, ka esmu apsūdzēts nepamatoti. Tomēr katru reizi šie spriedumi tika atkal un atkal pārsūdzēti, kā rezultātā biju spiests piedalīties vairākos simtos bezjēdzīgu tiesas sēžu.

Tas jau arī paņēma ne tikai daudz laika, bet arī pilnībā iznīcināja jebkādu manu profesionālo karjeru un reputāciju, kā arī atstāja graujošu iespaidu uz veselību. 

Protams, tas ir zināms gandarījums, ka valsts pēc 20 gadiem beidzot ir spējusi atzīt, ka process pret mani ir ticis vests nepamatoti, taču tas nebūt nespēs izdzēst visu, ko nācās pārdzīvot,” atvainošanos komentē Ulmanis.

Viņš norāda, ka krimināllietas pamatā ir 2000. gadā Latvijā uzsākts vairākus desmitus miljonus latu vērts digitālās televīzijas projekts. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) šim nolūkam izveidoja meitas uzņēmumu “Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs” (DLRTC). Tas savukārt noslēdza vairāk nekā 30 miljonus latu vērtu līgumu ar Lielbritānijas uzņēmumu “Kempmayer Media Limited” un tā meitas uzņēmumu “Kempmayer Media Latvia” par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā. Līguma ietvaros DLRTC no “Kempmayer” iepirka digitālās televīzijas apraides iekārtas un dekoderus, ko savukārt firma bija iepirkusi no citiem piegādātājiem.

Kriminālprocess tika uzsākts jau 2003. gada novembrī un pret vairākiem apsūdzētajiem turpinās joprojām. Arī Ulmanis 2005. gadā tika atzīts par vienu no aizdomās turētajiem, procesam oficiāli noslēdzoties tikai 2024. gada augustā, kad Ulmanis saņēma informāciju par attaisnojoša tiesas sprieduma stāšanos spēkā.

Kopš attaisnojošā sprieduma Ulmanis iesaistījies dažādās sabiedriskās aktivitātēs. Nesenākā no tām ir ziedojumu vākšana un palīdzības sūtījumu organizēšana Ukrainas aizstāvjiem. Kampaņas ietvaros janvārī pieredzējušais alpīnists un zemessargs Ulmanis noslēpoja vairāk nekā 120 kilometrus pa Antarktīdas sniegotajiem klajumiem, nogādājot Dienvidpolā Latvijas un Ukrainas karogus.

Kā zināms, digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un “Kempmayer Media Limited” meitasfirmas “Kempmayer Media Latvia” vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Kopumā digitālās televīzijas krimināllietā pirmajās divās tiesu instancēs bija notikušas 314 tiesas sēdes, 243 – pirmajā instancē, 71 – otrajā instancē. Pirmā tiesas sēde šajā krimināllietā notika jau 2007. gada 26. novembrī.

Ekonomisko lietu tiesa lēma attaisnot visus otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

Apsūdzētie šajā ar politiku saistītajā prāvā

Starp apsūdzētajiem bija ekspolitiķis Andris Šķēle, politiķis Ainārs Šlesers (LPV) un bijušais SIA “Tet” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis un citi.

Par spriedumu tika saņemts apelācijas protests. Arī Rīgas apgabaltiesa visus apsūdzētos lēma attaisnot. Spriedums tika pārsūdzēts AT.

Apsūdzēto saraksts "Digitālgeitas" krimināllietā

• Andrejs Ēķis

  • Bijušais televīzijas kanāla "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" (LNT) valdes priekšsēdētājs un kustības "Par labu Latviju" viens no līderiem. Tika uzskatīts par vienu no galvenajiem projekta organizatoriem, saistīts ar "Kempmayer Media Limited" patieso labuma guvēju slēpšanu.

  • Krāpšana lielā apmērā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Pirmajā instancē tika piespriests naudas sods 120 minimālo algu apmērā (aptuveni 43 200 eiro). Apelācijas instancē 2019. gadā sods samazināts līdz 40 850 eiro.

  • 2021. gada 12. jūlijā attaisnots apelācijas instancē, jo tiesa nekonstatēja noziedzīga nodarījuma sastāvu.

  • Ēķis publiski norādīja, ka projekta patiesie labuma guvēji tika slēpti ofšoros, bet uzskatīja, ka krāpšanas nav bijis. Viņš arī kritizēja tiesu sistēmu par ilgo procesa ilgumu.

• Jurģis Liepnieks

  • Politskais konsultants, sabiedrisko attiecību speciālists, saistīts ar Andri Šķēli. Tika uzskatīts par projekta publiskās komunikācijas organizatoru.

  • Krāpšana lielā apmērā. Pirmajā instancē piespriests naudas sods 200 minimālo algu apmērā (aptuveni 72 000 eiro). Apelācijas instancē 2019. gadā sods samazināts līdz 67 080 eiro.

  • 2021. gada 12. jūlijā attaisnots apelācijas instancē.

  • Liepnieks salīdzināja pirmās instances spriedumu ar "staļinisma laika spriedumiem" un uzsvēra, ka nav atzinis savu vainu.

• Guntars Spunde

  • Bijušais AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) ģenerāldirektors. Atbildēja par projekta tehnisko un administratīvo vadību.

  • Mēģinājums veikt krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Pirmajā instancē piespriests cietumsods, apelācijas instancē 2019. gadā noteikts deviņu mēnešu cietumsods un naudas sods 26 230 eiro apmērā.

  • 2021. gada 12. jūlijā attaisnots apelācijas instancē.

  • Spunde norādīja uz pretrunām pirmās instances spriedumā un uzsvēra, ka projekts tika īstenots atbilstoši tā laika normām.

• Jānis Loze

  • Advokāts, saistīts ar Andri Šķēli, Sorosa fonda – Latvija valdes loceklis. Tika apsūdzēts par juridisko atbalstu krāpnieciskajam projektam.

  • Krāpšana lielā apmērā. Pirmajā instancē piespriests divu gadu cietumsods un naudas sods 100 minimālo algu apmērā. Apelācijas instancē 2019. gadā sods samazināts līdz vienam gadam un deviņiem mēnešiem cietumā un naudas sods 33 540 eiro.

  • 2021. gada 12. jūlijā attaisnots apelācijas instancē.

  • Loze norādīja uz trūkumiem apsūdzības pierādījumos un uzsvēra, ka viņa darbības bijušas tikai juridiska rakstura.

• Harijs Krongorns

  • Andra Šķēles uzņēmuma darbinieks, finansists. Tika uzskatīts par vienu no galvenajiem projekta finanšu shēmu organizatoriem.

  • Krāpšana lielā apmērā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Pirmajā instancē piespriests trīs gadu cietumsods.

  • 2021. gada 12. jūlijā attaisnots apelācijas instancē.

  • Krongorns bija pirmais, kuram 2003. gadā tika izvirzītas apsūdzības. Viņš noliedza jebkādu noziedzīgu nodarījumu.

• Jānis Svārpstons

  • Bijušais "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklis. Atbildēja par līguma izpildi no "Kempmayer" puses.

  • Krāpšana lielā apmērā. Pirmajā instancē piespriests trīs gadu cietumsods, apelācijas instancē 2019. gadā noteikts divu gadu un deviņu mēnešu cietumsods un naudas sods 22 790 eiro.

  • 2021. gada 12. jūlijā attaisnots apelācijas instancē.

  • Svārpstons uzsvēra, ka neizprot, kāpēc viņam piemērots bargākais sods pirmajā instancē, un uzskatīja, ka pierādījumi ir nepietiekami.

• Jānis Zips

  • Bijušais "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklis. Piedalījās projekta tehniskajā realizācijā.

  • Krāpšana lielā apmērā. Pirmajā instancē piespriests cietumsods, apelācijas instancē 2019. gadā noteikts viens gads un deviņi mēneši cietumā un naudas sods 22 790 eiro.

  • 2021. gada 12. jūlijā attaisnots apelācijas instancē.

  • Zips uzskatīja, ka viņa loma bija tehniska un nav saistīta ar krāpšanu.

• Andrejs Zabeckis

  • Bijušais "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklis. Piedalījās līguma izpildē.

  • Krāpšana lielā apmērā. Pirmajā instancē piespriests cietumsods, apelācijas instancē 2019. gadā noteikts divu gadu un deviņu mēnešu cietumsods.

  • 2021. gada 11. maijā viņa lieta tika nodalīta no pamatlietas un paredzēta atsevišķai izskatīšanai 2021. gada 7. septembrī. Nav skaidras informācijas par gala iznākumu, bet, ņemot vērā pamatlietas attaisnojošo spriedumu, iespējams, arī viņš tika attaisnots.

  • Zabeckis uzskatīja, ka apsūdzības nav pietiekami pamatotas.

• Uldis Kokins

  • Nodokļu konsultants, iesaistīts projekta finanšu plānošanā.

  • Krāpšana lielā apmērā. Pirmajā instancē piespriests sods, apelācijas instancē sods samazināts.

  • 2021. gada 12. jūlijā attaisnots apelācijas instancē.

  • Kokins norādīja uz pierādījumu trūkumu un uzskatīja, ka viņa loma bija konsultatīva.

• Māris Pauders

  • Bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs. Atbildēja par projekta uzraudzību no valsts puses.

  • Krāpšanas mēģinājuma atbalstīšana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Tiesāšanās laikā psihiski saslima, tāpēc prokurors lūdza atzīt viņu par vainīgu, bet nepiemērot sodu.

  • Kriminālprocess pret Pauderu tika izbeigts 2021. gada 12. jūlijā, ņemot vērā viņa veselības stāvokli.

  • Pauders uzskatīja, ka viņa darbības bija likumīgas, bet ilgo tiesvedību uzskatīja par smagu slogu.

• Gints Bandēns

  • Iesaistīts projekta administrēšanā, precīza loma nav detalizēti aprakstīta avotos.

  • Krāpšana lielā apmērā. Pirmajā instancē piespriests sods, apelācijas instancē sods samazināts.

  • 2021. gada 12. jūlijā attaisnots apelācijas instancē.

  • Informācija par Bandēnu ir ierobežota, bet viņš noliedza jebkādu noziedzīgu nodarījumu.

• Mārtiņš Kvēps

  • Advokāts, apsūdzēts par "Kempmayer" līguma juridisko atbalstu un maldināšanu.

  • Krāpšana lielā apmērā. Pirmajā instancē attaisnots, jo tiesa uzskatīja, ka viņš sniedzis tikai juridiskus pakalpojumus.

  • Attaisnots jau pirmajā instancē, apelācijas instancē spriedums apstiprināts.

  • Prokurors Monvīds Zelčs uzskatīja, ka Kvēpa attaisnošana nav pamatota, bet tiesa to noraidīja.

• Juris Ulmanis

  •  "Kempmayer Media Latvia" valdes priekšsēdētājs. Parakstīja līgumu, bet uzticējās valdes locekļiem Svārpstonam un Zipam.

  • Krāpšana lielā apmērā. Pirmajā instancē attaisnots, jo tiesa uzskatīja, ka viņš nav apzināti iesaistījies krāpšanā.

  • Attaisnots jau pirmajā instancē, apelācijas instancē spriedums apstiprināts.

  • Ulmanis uzsvēra, ka viņa loma bija formāla un balstīta uz uzticēšanos kolēģiem.

• Ināra Rudaka

  • Bijusī LVRTC valsts pilnvarniece. Atbildēja par projekta uzraudzību no valsts puses.

  • Valsts amatpersonas bezdarbība, kas radījusi zaudējumus valsts uzņēmumiem.

  • Nomira tiesāšanās laikā, tādējādi kriminālprocess pret viņu tika izbeigts.

  • Rudakas loma tika vērtēta kā sekundāra, bet viņa noliedza jebkādu nolaidību.

• Alfrēds Janevics

  • Bijušais DLRTC valdes loceklis. Atbildēja par projekta administrēšanu.

  • Valsts amatpersonas bezdarbība. Pirmajā instancē piespriests sods.

  • 2021. gada 12. jūlijā attaisnots apelācijas instancē.

  • Janevics uzskatīja, ka viņa darbības bija atbilstošas amata pienākumiem.

• Jānis Plūme

  • Bijušais DLRTC valdes loceklis. Piedalījās projekta lēmumu pieņemšanā.

  • Valsts amatpersonas bezdarbība. Pirmajā instancē piespriests sods.

  • 2021. gada 12. jūlijā attaisnots apelācijas instancē.

  • Plūme norādīja, ka pierādījumi pret viņu ir nepietiekami.

• Ojārs Rubenis

  • Bijušais LVRTC valsts pilnvarnieks, vēlāk Nacionālā teātra direktors. Formāli skaitījās atbildīgs par projekta uzraudzību.

  • Valsts amatpersonas bezdarbība. Pirmajā instancē piespriests 18 000 eiro naudas sods.

  • 2018. gadā attaisnots apelācijas instancē, spriedums apstiprināts arī vēlāk. 

  • Rubenis uzskatīja, ka 10 gadu tiesvedība ir bijusi smagākais sods un noliedz jebkādu noziedzīgu nodarījumu. Diskreditēts viens no redzamākajiem Atmodas cilvēkiem.

• Didzis Andrejs Jonovs

  • Bijušais LVRTC valsts pilnvarnieks. Atbildēja par projekta uzraudzību.

  • Valsts amatpersonas bezdarbība. Pirmajā instancē piespriests sods.

  • 2018. gadā attaisnots apelācijas instancē, spriedums apstiprināts.

  • Jonovs uzskatīja, ka viņa loma bija formāla un nav saistīta ar zaudējumiem.

• Valdis Kristaps Purviņš (aka Valdis Purvinskis)

  • Bijušais biznesā konsultants un LVRTC valsts pilnvarnieks. Atbildēja par projekta uzraudzību.

  • Valsts amatpersonas bezdarbība. Pirmajā instancē piespriests 18 000 eiro naudas sods.

  • 2018. gadā attaisnots apelācijas instancē, spriedums apstiprināts.

  • Purvinskis norādīja, ka apsūdzības nav pamatotas ar pierādījumiem.

• Adriāns Boldāns

  • Bijušais LVRTC valsts pilnvarnieks. Atbildēja par projekta uzraudzību.

  • Valsts amatpersonas bezdarbība. Pirmajā instancē piespriests sods.

  • 2018. gadā attaisnots apelācijas instancē, spriedums apstiprināts.

  • Boldāns uzskatīja, ka viņa darbības bija atbilstošas amata pienākumiem.