Koškinu ģimene atradās savā piemājas laukā. Bija kartupeļu talka.
Ap plkst. 14.oo pie lauka ar a/m VAZ 2121 Ņiva v/nr. BS-2952 piebrauca 1950.gadā dzimušais Jurijs Čubarovs, kurš vispirms apstājās lauka malā, tad no auto izņēma savus medību ieročus un bez jelkāda brīdinājuma mērķtiecīgi atklāja uguni pa talciniekiem.

Kā noskaidrojās izmeklēšanas gaitā, Čubarovs bija profesionāls un pieredzējis mednieks. Viņš saviem upuriem tēmēja tieši galvā, bet tiem, kuri no slepkavas mēģināja paglābties bēgot, dzinās pakaļ pat ar savu auto. Uzbrukuma nepārprotams mēŗkis bija cilvēkus nogalināt. Vēlākā izmeklēšanas gaitā tika izvirzīta versija par it kā attriebību, jo Čubarovs uzskatījis, ka pie viņa mājas nodegšanas pavasarīi vainīgi apkārtējie kaimiņi, tai skaitā, arī Koškini.

Tika noslepkavoti 7 cilvēki, viens ar smagiem ievainojumiem (cauršautām plaušām) tika nogādāts slimnīcā.
3 talciniekiem izdevās aizbēgt no slepkavas lodes.
Zināms, ka Jurijs Čubarovs pēc tam izdarīja pašnāvību.

Policijas darbu notikuma vietā vadīja Aloizs Blonskis.
No notikuma vietas reportāžu veica LTV Panorāmas žurnālists Arnis Krauze.

***

Pēc policijas apkopotām ziņām, Čubarovs, bruņojies vismaz ar diviem šaujamieročiem, atklāja uguni uz 11 cilvēkiem, kas strādāja kartupeļu laukā. Latvijas kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Dailis Lūks Dienai pastāstīja, ka J.Čubarova līķi mobilā policijas pulka darbinieki atrada svētdien ap pulksten 17 mežā aptuveni 2 km no Mūrnieku mājām. Tuvāk atrpdas "Liepsalas".

J.Čubarovs neilgi pēc pastrādātā nozieguma bija iegājis mežā, pamatīgos brikšņos, ielīdis kādā zvēru izraktā, ar nātrēm aizaugušā alā ar kājām pa priekšu un nošāvies ar vienu no līdzpaņemtajiem ieročiem, ar kuru sestdien bija noslepkavojis cilvēkus. Acīmredzami viņš bija izvēlējies sev šo vietu, lai neviens nespētu viņu atrast. Pašnāvības vietā policijas darbinieki atraduši vēl divus šaujamieročus. Pie līķa sēdēja viens no viņa suņiem, tas arī ļāva viņu atrast. D.Lūks apgalvoja, ka, lai gan aizdomās turētā līķis ir atrasts, policija tomēr izmeklēšanu turpinās.

***

Pašlaik policija vēl nedara zināmus šā nozieguma motīvus, taču viena no versijām varētu būt atriebība, kuras saknes meklējamas pirms vairākiem gadu desmitiem. Savulaik Bauskas rajonā, aptuveni 10 kilometrus no Iecavas, Koškinu ģimenei bija piederējušas Mūrnieku mājas.

Kolektivizācijas sākumā ģimene mājas pārdevusi (vai tā vienkārši atsavināta kopā ar zemi, kura okupācijas laikā nevarēja būt privātīpašums), laika gaitā tām bija nomainījušies vairāki īpašnieki, bet pirms 15 gadiem (1970. gadu beigās vai 1980. gadu sākumā) Mūrniekus iegādājās Sverdlovskā dzimušais J.Čubarovs, kurš ir pierakstīts Rīgā un gribējis pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Mūrniekos.

Denacionalizācijas procesa rezultātā pirms dažiem gadiem Koškinu ģimene bija atguvusi zemi, uz kuras atradās Mūrnieki un starp J.Čubarovu un zemes īpašniekiem sākušās nesaskaņas šajā jautājumā, lai gan uz māju Koškini neesot pretendējuši.

Par notikušo rakstīja uzreiz pēc notikuma laikraksts Diena. Bija zināms, ka pavasarī Čubarova māja nodegusi. Pats J.Čubarovs uzskatīja, ka ēku nodedzinājusi Koškinu ģimene, Bauskas policijas pārstāvji Dienai apgalvoja, ka ugunsnelaime Mūrniekos izcēlusies pārkurinātas krāsns dēļ.

Sestdienas, 20.septembra rītā J.Čubarovs ar automašīnu Ņiva atbraucis no Rīgas uz Mūrniekiem. Auto viņš novietojis garāžā - Ņiva garāžā bija redzama arī svētdien - un, visticamāk, kādu brīdi uzturējies vagoniņā, pārdomādams savu rīcības plānu. Par to vedina domāt kāda pazīme, ko svētdien Diena redzēja nelielajā J.Čubarova dzīvesvietā: vagoniņā uz galda bija noliktas četras glāzes ar caurspīdīgu šķidrumu (visticamāk, kādu stipro dzērienu), bet uz glāzēm bija uzliktas četras formasmaizes jeb t.s. ķieģelīša šķēlītes.

Kā liecina Dienas rīcībā esošās ziņas, Koškinu ģimenē, kas dzīvoja netālu no Mūrniekiem, arī ir bijuši četri cilvēki. Traģēdija notika sestdienas pusdienlaikā, kad Košķinu. ģimene kopā ar talciniekiem no kaimiņmājām uz lauka netālu no Mūrniekiem novāca kartupeļus. Kopumā uz lauka strādājuši 11 cilvēki.

Ap pulksten 14.05 J.Čubarovs, bruņojies ar vismaz diviem šaujamieročiem, sācis šaut uz Koškinu ģimeni un kaimiņiem. Spriežot pēc tā, kur tika atrasti līķi, slepkava ir rīkojies ļoti aukstasinīgi - nošaujot vienu cilvēku, viņš nesteidzīgi nogalinājis nākamo upuri, kurš mēģinājis bēgt no vajātāja. Svētdien asins traipi un galvas smadzeņu paliekas bija redzamas gan pie lauka, gan netālu no mājām.

Nozieguma izdarīšanas laikā slepkava pat bija nomainījis ieročus un turpinājis noziegumu, jo policisti notikuma vietā atrada divu veidu - gludstobra un vītņstobra šaujamieroču čaulītes.

Šai noziegumā tika nogalināti pieci vīrieši un divas sievietes -

1. Jānis Koškins (1952) un
2. viņa dēls Artūrs Koškins (1978),
3. Jāņa Koškina sievastēvs Kārlis Skrastītis (1945),
4. sievasmāte Poļina Skrastīte (1941),
5. viņu meita Inta Skrastīte (1961) un
6. viņas vīrs Vladimirs Možeiko (1971),
7. kā arī kāds paziņa Aleksandrs Minogins (1943).

Savukārt Guntars Grīva ir smagi ievainots plaušās un plecā, cietušais ievietots slimnīcā. Pārējiem kartupeļu talkas dalībniekiem, tai skaitā arī Jāņa Koškina sievai izdevies izglābties, un viņi ir nogādāti drošībā. Pēc Iekšlietu ministrijas (IeM) preses centra vadītāja Normunda Beļska ziņām, aizdomās turētās personas meklēšana tika sākta jau sestdienas vakarā.

Policija uzskata, ka J.Čubarovs ir aizbēdzis no notikuma vietas, bruņojies ar vismaz diviem šaujamieročiem. Sestdien un svētdien notikuma vietā ieradās IeM valsts sekretārs Andris Staris, Latvijas kriminālpolicijas priekšnieks Aloizs Visvaldis Blonskis un Latvijas kārtības policijas priekšnieks Ivars Stūrainis.

Svētdien Diena novēroja, kā aptuveni 200 policijas darbinieki un zemessargi sāka Mūrniekiem apkārt esošā meža ķemmēšanu. Kopumā J.Čubarova meklēšanā, lielākajā šāda veida pasākumā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, ir iesaistīti aptuveni 500 cilvēki no mobilā policijas pulka, drošības policijas pretterorisma vienības Omega un zemessardzes.

Informācija par J.Čubarovu sniegta arī Latvijas kaimiņvalstu - Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem. Naktī no sestdienas uz svētdienu policija bija saņēmusi ziņojumu, ka J.Čubarovs redzēts Iecavas tuvumā, taču šī informācija neesot apstiprinājusies. Kā liecina Dienas rīcībā esošās neoficiālās ziņas, meklējamais pamanīts arī svētdienas rītā netālu no Iecavas. J.Čubarova paziņas un kaimiņi viņu raksturo labi.

Viņš bijis taigas mednieks, turklāt savulaik dienējis kādā no padomju armijas speciālajām vienībām. Latvijas kriminālpolicijas vadība pagaidām šīs ziņas oficiāli neapstiprina.

Sestdienas vakarā par notikušo tika informēts Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Ministru prezidents Guntars Krasts. Svētdien G.Krasta izplatītajā paziņojumā teikts, ka viņš uzmanīgi sekos līdzi izmeklēšanas gaitai. «Slepkavība Iecavā mūsu valstī ir vēl nebijis gadījums cietsirdības un upuru skaita ziņā. (..) Šis traģiskais notikums liek vispusīgi izvērtēt ieroču reģistrācijas, uzglabāšanas un lietošanas atļauju izsniegšanas kārtību mūsu valstī.»

Arī N.Beļskis izteicās, ka tuvākajā laikā būtu jāpārskata likums par šaujamieroču glabāšanu, īpašu uzmanību pievēršot šaujamieroču īpašnieku veselības stāvoklim.

Čubarovam oficiāli piederēja četri šaujamieroči, taču licence to glabāšanai izbeidzās 1997. gada 21. jūlijā. 

1997. gada 1. augustā tika izsūtīta pavēste par ierašanos policijā, uz ko viņš nereaģēja. 

1997. gada 18. septembrī noticis reids, kura laikā policija ieradusies arī Čubarova dzīvesvietā, taču viņš nav bijis mājās.

25. septembris Iecavā tika noteikts kā sēru diena. Visi bojā gājušie, tai skaitā Čubarovs, tika apglabāti 26. septembrī.

***

Otrdienas pievakarē ar Dienu sazinājās Koškinu ģimenes draudzene Astrīda Reikase un izteica savu sarūgtinājumu par to, kādā veidā masu medijos tiek atspoguļots traģiskais notikums Iecavā. Uzklausot un lasot kaimiņu pozitīvās atsauksmes par J.Čubarovu, Latvijas iedzīvotājos varot rasties visatļautības sajūta, sak, ja tu mani apvainoji, es tevi varu nošaut. Lai kādi arī būtu personiskie konflikti, nekādi neesot pieļaujams, ka to atrisināšanai tiek izmantoti šaujamieroči.

Koškinu ģimene uz J.Čubarova māju, kas atradusies uz viņu zemes, nemaz neesot pretendējusi. Mūrnieku saimniekam ticis ierādīts pat savs zemes gabals, kuru apkopt viņam palīdzējis 19 gadus vecais kaimiņš Artūrs Koškins. Par palīdzību vīrietis puisim devis medu. «Kāpēc J.Čubarovs viņu nošāva, es nezinu,» teica A.Reikase un piebilda, ka notikušā iemeslus diezin vai kādreiz kādam izdosies noskaidrot.

Čubarovu ģimenes Rīgas dzīvoklī kāds vīrietis Dienai pa telefonu paskaidroja, ka Čubarova dzīvesbiedre un abas meitas esot izbraukušas. Vīrietis ieteica kādu brīdi viņas nemeklēt un uz dzīvokli nezvanīt.
https://news.lv/Diena/1997/09/24/pec-tragedijas-iecava-izsludinatas-seras

***

Ceturtdien Iecavas pagasta Sila kapos citu citam blakus guldīja piecus vīriešus un divas sievietes, ko sestdien nošāva Jurijs Čubarovs. Pieci nogalinātie bija no vienas ģimenes. Piederīgie sašutuši par ziņām presē, Dienai teica nošautās Poļinas Skrastītes māsas vīrs Boriss Stebeņovs. Par Koškinu ģimeni sabiedrība tagad spriež pēc dažu kaimiņu stāstītā, kas varētu būt J.Čubarova pudeles brāļi, teica B.Stebeņovs. Viņa radi bijuši «labsirdīgi, kas visu dvēseli atdeva zemei».
https://news.lv/Diena/1997/09/26/apglaba-tragedija-bojagajusos

Pēc 28 gadiem, 2025.gadā ...

Juriju Čubarovu kaimiņi atceras, kā ļoti atsaucīgu un labsirdīgu kaimiņu, kurš savā zemes pleķī audzējis dārzeņus, nodarbojies ar lauksaimniecību un bijis arī zināms, kā biškopis. Nekad nebija atteicis, ja kādam bija vajadzīga palīdzība. 

1997. gada aprīlī Mūrniekos izcēlās ugunsgrēks un mājas nodega. Kā liecināja aptaujātie kaimiņi, ēka tika ļaunprātīgi aizdedzināta. Par to visi ir ļoti pārliecināti. Bija tikko uzsnidzis sniegs un no mājas projām vedušas svaigas liela izmēra apavu pēdas. Uz to tika vērsta policijas uzmanība, taču, kā uzskata kaimiņi, nekāda izmeklēšana par ļaunprātīgu dedzināšanu nebija notikusi. Bija izvirzīta versija, ka pārkurināta krāns vai kaut kas neesot bijis kārtībā ar elektroinstalāciju. Vietējie tam netic, jo zināja teikt, ka māju labi zinājuši, un stūrī, no kura sākās ugunsgrēks, nevbija nekas tāds, kas varēja to izraisīt - ne krāsnis, ne elektroietaises. 

Pēc ugunsgrēka Čubarovs bija izmisis. Kaimiņi ir piepalīdzējuši ar dažādiem sadzīves sīkumiem, bet iepriekšējās sirsnības attiecībās vairs nebija. Pats viņs iegādājās vagoniņu un bija pilns apņēmības ēku atjaunot, aktīvāk sākot nodarboties ar bitēm. 

Klīda valodas, ka viņam ir bijuši iepriekš bijuši draudi nodedzināt māju un iznīdēt bites. Kādā dienā izrādījās, ka bites tiešām ir iznīcinātas. Policija atkal darbojusies gaužam pasīvi, un kaimiņi ir pārliecināti, ka izmeklēšana bijusi forrmāla, un tieši šis fakts viņu kā cilvēku salauzis. Viņš palika noslēgtāks, pat viņa balss bija mainījusies. Esot galīgi noslēdzies, lai iepriekš tieši pie viņa daudzkārt ar kaimiņiem sagaidīts Jaungads un svinēti Jāņi, cilvēki braukuši pie viņa uz pirti. Neesot bijis dzērājs, bet kā vietējie raksturo - īsts sibīrietis ar plašu krieva dvēseli. Notikušo vietējie izskaidro, ka viņam esot bijusi nepieciešama palīdzība, viņš to nav saņēmis no pašvaldības, tad, acīmredzot, viņš esot lēmis - ja neviens mani neaizstāv, tad izdarīšu to pats...

Jurijam Rīgā esot bijis dzīvoklis, kur mitinājusies sieva Valentīna un divas meitas. Viņš vairāk uzturējies Mūrniekos, kur bija jārūpējas par saimniecību.

Pie lauka novietots piemineklis - piemiņas akmens ar noslepkavoto upuru vārdiem.