"Spēju tikai šausmās saķert galvu, jo kaut ko tik fundamentāli absurdu un nejēdzīgu neesmu lasījusi jau ļoti sen," tiesību zinātņu doktore, juriste Baiba Rudevska paudusi sašutumu par 21.oktobrī laikrakstā "Diena" publicēto interviju ar Rīgas Juridiskās augstskolas profesori un Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesnesi Inetu Ziemeli.
B.Rudevskas uzskatā vairāki apgalvojumi par Stambulas konvencijas nozīmi ir juridiski neizturami. "Joprojām nevaru atjēgties pēc tik absurda teksta izlasīšanas. It īpaši šokē tas, ka autore ir tiesību profesore un EST tiesnese… taču, ja tā padomā, šodienas Latvijā mani īpaši nekas vairs nešokē," tā Rudevska.

Ineta Ziemele intervijā bija paudusi vairākus apgalvojumus par Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (tālāk — Stambulas konvencija) un tās attiecību ar Satversmes tiesa un Latvijas Satversmi. Viņa deklarēja, piemēram: “Tātad mums ir Satversmes tiesas spriedums, kurā tiesa ļoti skaidri pateica, ka Stambulas konvencija […] atbilst Satversmei.” Turklāt viņa apgalvoja, ka Stambulas konvencija esot “daļa no Satversmes” un būtu uzskatāma par konstitucionāla ranga normu, kuru grozīt ar kvalificēto balsu vairākumu.

"Ko īstenībā ir izskatījusi un pateikusi ST šajā spriedumā, to esmu analizējusi savā 2023. gada portālā “Telos” publicētajā rakstā “Stambulas konvencija. Atrunas, deklarācijas un Satversmes tiesas spriedums kā juridisks brāķis”.

Otrkārt, B.Rudevska izceļ apgalvojums, ka Stambulas konvencija (SK) esot “daļa no Satversmes” un esot uzskatāma par konstitucionāla ranga normu, kas esot jāgroza ar kvalificēto balsu vairākumu.
"Tā ir vislielākā aplamība un absurds.

Protams, šī konvencija (pagaidām) ir mūsu tiesību sistēmas sastāvdaļa un ietekmē Satversmes interpretāciju saskaņā ar tās 89. pantu, taču tā tas ir ar jebkuru Latvijai saistošu starptautisko līgumu, kas vismaz daļēji skar pamattiesību jomu. Latvijai kā suverēnai valstij piemīt līgumu slēgšanas brīvība, t.i., tiesības brīvi izvēlēties, kādus līgumus slēgt, ratificēt — un arī denonsēt, ar nosacījumu, ka denonsēšana atbilst paša līguma nosacījumiem vai Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 42.panta 2.daļai un 56.pantam. No kurienes Ziemeles kundze ir izrāvusi ideju, ka SK ir pielīdzināma Satversmes normām?

Un, ja SK ir “konstitucionāla ranga norma”, kurai piemērojams Satversmes 76.pants (par to, ka Satversmes grozīšanai ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums), tad kāpēc visi pārējie Saeimas ratificētie starptautiskie līgumi tādi nav?"
Tiesību zinātņu doktore norāda, ka arī Vīnes konvencija īpaši neizdala nekādus starptautiskus līgumus cilvēktiesību jomā, kurus nedrīkstētu denonsēt tāpat, kā citus līgumus. Viņa skarbi izsakās, ka "tā ir pilnīga “iebraukšana auzās”".
Un visbeidzot, B.Rudevska raksta, ka "vissmieklīgākais ir tas, ka I. Ziemele šeit ir pati “iešāvusi sev kājā”. Jo, pat pieņemot, ka SK ir kļuvusi par konstitucionāla ranga normu kopumu, tad par konstitucionālu ir atzīstams arī tās pašas SK 80. pants, kurš garantē valstīm iespēju denonsēt SK un nosaka procedūru, kā tas paziņojams Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Tātad iznāk, ka iespēja denonsēt SK ir Satversmes sastāvdaļa un ir noteikta Satversmē!"

Viktorija Slavinska-Kostigova