Atentāts uz ministru prezidentu Ulmani.

Trešdeen, 27 aprīlī, pulksten pusdivos deenā, 200 soļus no Mežotnes skolas nama, kur vajadzēja notikt ministru prezidenta noturamai tautas sapulzei, uz peebraucošo ministru prezidentu kareivju drebēs gerbees ļaundaris izdarija neizdevušos atentātu, metot rokas granātu. Veegli eevainots policejas kartibneeks, automobilim neecigi bojājumi. Ļaundari neizdevās uz veetas apceetinat. Apkārtējo mežu eelenca, izsauca palīgā robežsargus. Sapulce noritēja kārtīgi.

1921.05.26 Amerikas Atbalss

Vēlāk tika noskadrots, ka uzbrucēji bija četri vīrieši – trīs karavīra apģērbā un viens civilā. Pie Mežotnes skolas nama, gaidot premjera uzrunu, bija sapulcējušies diezgan daudz ļaužu, ko izmantoja teroristi, iejūkot pūlī.

Automašīna kustējās ātri, tādēļ viena no granātām eksplodēja jau aiz tās, bet otrai auto paspēja pabraukt garām, pirms tā sprāga.

Vajāšanas un to pavadošās apšaudes laikā ievainojumus guva vietējais Mežotnes policists Rūdolfs Kalniņš. Atentātā mestās granāta šķembas viegli ievainoja arī kādu garāmgājēju.

Ulmanis, viņa sekretārs Jūlijs Druva, adjutants leitnants Fricis Ansons un Bauskas apriņķa priekšnieks uzbrukumā necieta. Sprādzieni sabojāja auto aizmugures riteni un labo spārnu.

Par spīti plašajai vajāšanas operācijai, uzreiz vainīgos atrast neizdevās, taču Latvijas specdienestu veiktā izmeklēšana ļāva diezgan droši pieņemt, ka vainojami no Padomju Krievijas iesūtītie Latvijas kompartijas kara organizācijas locekļi, kam, tāpat kā Lubānas atentāta gadījumā, diemžēl bija arī vietējie atbalstītāji.

Maijā, Rīgā gūstot iespējamos vaininiekus, vairākās apšaudēs krita trīs politiskās apsardzes aģenti un četri komunisti.

Daļa komunistu kaujinieku aizbēga, daļu izdevās sagūstīt.