Georgs fon Merenbergs

- Dzimšanas datums:
- 16.10.1897
- Miršanas datums:
- 11.01.1965
- Mūža garums:
- 67
- Dienas kopš dzimšanas:
- 46702
- Gadi kopš dzimšanas:
- 127
- Dienas kopš miršanas:
- 22143
- Gadi kopš miršanas:
- 60
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Grāfs Georgs Mihaels Aleksandrs fon Merenbergs, Georg von Merenberg
- Papildu vārdi:
- Georg-Michael Alexander von Merenberg, Георг-Михаэль Александр фон Меренберг, Граф Георг-Михаэль Александр фон Меренберг, Georg von Merenberg, Георг фон Меренберг,
- Kategorijas:
- 2. Pasaules kara dalībnieks, Aristokrāts, Grāfs, Militārpersona, karavīrs, Nacists, Virsnieks
- Tautība:
- vācietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Georgs fon Merenbergs - Vērmahta virsnieks, majors, 1941./42.gados piedalījies kaujās pret Padomju Savienību.
Pēc tam bijis Trešā Reiha komendants Grieķijas salā Parosā.
Tiešs krievu dzejnieka Aleksandra Puškina mazmazdēls un Krievijas imperatora Aleksandra II mazdēls.
Grāfs Georgs Mihaels Aleksandrs fon Merenbergs (Georg Michael von Merenberg; 1897.gada 16.oktobris, Hannovere, Vācijas impērija - 1965. gada 11. janvāris, Vīsbādene, Vācija).
Vācu militārpersona, 3. Reiha virsnieks un aristokrāts,
Krievu dzejnieka Aleksandra Puškina mazmazdēls un imperatora Aleksandra II mazdēls.
Atšķirībā no tēva, labi pārvaldīja krievu valodu.
Georgs-Mihails nāca no morgānatiskās Nasavas nama atzara — Mērenbergu dzimtas.
Viņa tēvs, grāfs Georgs-Nikolajs fon Mērenbergs, bija Nasavas prinča Nikolaja Vilhelma (Luksemburgas lielhercoga Ādolfa brāļa) un Natālijas Aleksandrovnas Puškina, dzejnieka Aleksandra Puškina meitas, dēls.
Georga-Mihaila māte, kņaziene Olga Aleksandrovna Jurjevska, bija imperatora Aleksandra II meita no viņa morgānatiskās laulības ar kņazieni Jekaterinu Dolgorukovu. Tādējādi Georgs-Mihails bija tuvs Luksemburgas lielhercogu radinieks, Puškina mazmazdēls un Krievijas imperatora Nikolaja II brālēns.
Georgs-Mihails piedzima 1897. gada 16. oktobrī kopā ar dvīņubrāli Aleksandru-Ādolfu, kurš nomira pusgada vecumā. Viņš labi pārvaldīja krievu valodu, atšķirībā no tēva, kurš zināja tikai dažus vārdus. Bērnībā viņš sapņoja kļūt par ārstu, taču tika audzināts aristokrātiskā garā.
Pirmā Pasaules karā bija saņēmis visrspavēlniecības atļauju karot Rietumu forntē, lai nebūtu jākaro pret krieviem.
Pēc kara ģimene saskārās ar finansiālām grūtībām inflācijas dēļ, kas devalvēja viņu uzkrājumus. Georgs-Mihails izīrēja pat daļu sava dzīvokļa. 1926. gadā viņš noslēdza laulību pēc aprēķina ar baronesi Pauleti fon Kēveri de Djerdjēš-Sentmiklošu, taču laulība izjuka pēc diviem gadiem.
1940. gadā viņš apprecējās otrreiz ar Elizabeti Milleri-Ūri, no kuras 1941. gadā piedzima meita Klotilde Elizabete. 1941. gada maijā Georgu-Mihailu iesauca Vācijas armijā, un viņš dienēja Austrumu frontē Luftwaffe vienībās, nodarbojoties ar lidlauku infrastruktūras uzturēšanu. Otrā pasaules kara laikā bija pat ievainots kaujās ar partizāņiem Baltkrievijas teritorijā. Viņš bija pret nacismu un divreiz nonāca pat militārajā tribunālā: par atteikšanos izpildīt nacistu sveicienu un par NSDAP emblēmas apvainošanu. 1943. gadā viņu ievainoja partizāni Baltkrievijā. 1944. gadā viņu iecēla par Parosas salas (Grieķija) komendantu, kur viņš atcēla pavēli par 125 ķīlnieku nošaušanu, par ko saņēma pateicību no vietējiem iedzīvotājiem. Pēc tam viņu atbrīvoja no komandēšanas, bet no smagākiem sodiem viņš izvairījās, pateicoties savai aristokrātiskajai izcelsmei. Pēc kara Georgs-Mihails atgriezās Vīsbādenē, kur dzīvoja grūtos apstākļos, cieta no depresijas un slimībām. Viņš nomira 1965. gada 11. janvārī. Ar viņa nāvi Mērenbergu grāfu dzimta vīriešu līnijā izbeidzās. Viņa meita Klotilde fon Rintelena kļuva pazīstama, pateicoties Natālijas Puškina romāna manuskripta atrašanai, kā arī apmeklēja Krieviju.
Avoti: wikipedia.org
Vietas
Bildes | Nosaukums | Saites | No | Līdz | Apraksts | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | ![]() | Vevelsburgas pils | nav precizēta | de, lv, ru |
Saiknes
Nav norādīti notikumi