Latviešu zemnieku dēls Jānis Daude vai Johans Dauders   Sarkandaugavā nodibināja alusdarītavu “Waldschlößchen” jeb Mežpils.

Jānis Daude jeb Johans Dauders dzimis neilgi pēc dzimtbūšanas atcelšanas – 1820. gadā trūcīgu kalpu ģimenē Siguldas apkārtnē.

1841. gadā, 21 gada vecumā pēc vecāku nāves viņš ieradās Rīgā un sākumā strādāja par saimniecības palīgu, bet jau trīsdesmit gadu vecumā bija sasniedzis augstākās aprindas – Daudera vārds minēts Rīgas turīgo pilsoņu (birģeru) sarakstos, viņš kļuva par Mīlgrāvja muižas rentnieku, apprecējās ar Šarloti Langbeinu no turīgas kuģinieku ģimenes.

1863.gadā nodibināja uzņēmumu “Johann Dauder &Co” kopā ar Kārli Jēkabu Augustu Kennertu

1865. gadā Mīlgrāvja muižas rentnieks Johans Dauders kopā ar kompanjonu Augustu Kennertu nopirka vairākus zemes īpašumus Sarkandaugavā, lai nodibinātu alusdarītavu “Waldschlößchen” (vācu val. – meža pils). Romantiskais nosaukums bija pārņemts no tolaik slavenās Drēzdenes alus brūvētavas. Sākotnēji “Waldschlößchen” Tvaika ielā bija neliela brūvētava un alus noliktava, kurai līdzās atradās stikla rūpnīca taras ražošanai.

1860. gadu beigās “Waldschlößchen” iemantoja plašāku popularitāti, kad Dauders Rīgas centrā atvēra divus lokālus – “Vācu alus dārzu” Marijas ielas sākumā un restorānu “Bavaria-Garten” Suvorova (mūsdienās Krišjāņa Barona) ielā.

Taču Mežpils vārds rīdzinieku apziņā saistījās ne tikai ar alus rūpniecību, bet arī idillisku dabas nostūri. Sabiedriski aktīvais Dauders labprāt atvēlēja brūvētavas parku labdarības pasākumiem, ballēm, dažādu koru un orķestru koncertiem. Ziediem pušķotās laivās viesi no Rīgas devās uz “Daudera steķi” – kuģu piestātni Sarkandaugavā, kur tos laipni sagaidīja pats brūža īpašnieks.

Alus rūpnieks Dauders apzināti iekļāvās Rīgas vāciskajā vidē, taču vienlaikus viņam šķita svarīga latviešu emancipācija. 

1868. gadā Dauders bija viens no 1868. gadā dibinātās Rīgas Latviešu biedrības runasvīriem jeb valdes locekļiem, viņš aktīvi līdzdarbojās arī vietējā luterāņu draudzē un Sarkandaugavas baznīcas celtniecībā, bija viens no Mangaļu jūrskolas dibināšanas iniciatoriem.

1873. gada jūlijā, mēnesi pēc I Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem, “Waldschlößchen” parkā notika arī īpaši organizēta “izbraukšana zaļumos” Rīgas Latviešu biedrības biedriem un to ģimenēm.

1879. gadā Dauderam dodoties aizsaulē, latviešu avīzes veltīja cildinošus vārdus “šim krietnam vīram, šim īstam tautietim, (..) kurš uzcītīgi ir rūpējies priekš Latviešu tautas uzzelšanas un ir pie kautkura vispārīga mērķa sasniegšanas savu palīdzību ar pilnu roku sniedzis.”