Jēkabs Vulfsons, iepriekš Vulfs (vācu: Jacob Wulfsohn (Wulf); krievu: Jакобъ Вулфсонъ) dzimis būdeļnieka Jēkaba [1, 2] Vulfa [2] un viņa sievas Annas ģimenē. [1] Dzimšanas vieta – Kurzemes guberņa, [9] Jelgavas apriņķis, Pētermuiža [1, 2] pie Džūkstes, [2] “Krieviņi”.

Kristīts 11.10.1825 (pēc v. s.) Džūkstes ev. lut. draudzē. [1]

Ticība: luterticīgs. [2]

Pavalstniecība – Krievijas.

Pārgājis dzīvot uz Rīgu. Domājams, izpirkts no rekrūšiem. [A]

Pēc Krievijas Impērijā pieņemtā pilsētas iedzīvotāju šķiriskā sadalījuma piederējis Rīgas pilsētas kalpotājiem nodokļu maksātājiem, [10] vēlāk – Rīgas pilsētas strādniekiem nodokļu maksātājiem. [15]

Nodarbošanās: strādnieks [1, 16] – strādājis cukurfabrikā, [2] pēc laika kļuvis par cukurfabrikas īpašnieku, [3, 5] bet pēc pāris gadiem atkal bijis strādnieks; [4, 17, B] vēlāk – saimnieks, [6] būdeļnieks, [7] tirgotājs [18, C] un gruntnieks. [8] Veicis baznīcas pērmindera pienākumus [9] [Rīgas Sv. Jāņa] ev. lut. draudzē. [14, D]    

Laulājies ar Mariju Stilpnieci 25.02.1851 (pēc v. s.) Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā. [5] Uzsaukti 1851. g. februārī Rīgas Jēzus baznīcā [2, 16] saziņā ar Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. draudzes mācītāju. [2]

Bērni: dēli – Jēkabs, Kārlis Teodors, Rūdolfs Miķelis, Andrejs Ludvigs un Jānis Ādolfs; meitas – Luīze Amālija un Ludovika Marija Juliāne.

Ap 1868. g. nomainījis uzvārdu “Vulfs” uz “Vulfsons”. [7]

Dzīvojis Rīgā, Mītavas priekšpilsētā, Ziepniekkalnā, policijas numurs 24; [17] Ziepniekkalnā 69. [18]

Piederējis nekustamais īpašums Rīgā, Numurmuižas (Ziepniekkalna) ielā 15. [12] Domājams, 19. gs. beigu Rīgas adrešu grāmatās [17, 18] norādītās (augstākminētās) adreses attiecināmas uz šo pašu īpašumu. 20. gs. sākumā ēku numerācijas maiņas dēļ īpašumam jau bijusi cita adrese – Numurmuižas iela 21. [12]

Aizgājis bojā 09.02.1895 (pēc v. s.) plkst. ¼  1 pēcpusdienā 70 [E] gadu vecumā.

Apbedīts 12.02.1895 (pēc v. s.) Rīgā, Torņakalna kapsētā. [9]

1896. g. janvārī laikrakstā publicēts paziņojums par mantojuma atklāšanu. [15] 1900. g. decembrī Rīgas apgabaltiesa izskatījusi  Jēkaba Vulfsona mantojuma lietu. Saskaņā ar apgabaltiesai iesniegto paziņojumu mantojums sastāvējis no nekustamā īpašuma Rīgā,  4. hipotēku iecirknī, ar zemesgrāmatas 477. numuru. [F] Pamatojoties uz apgabaltiesas nolēmumu, 06.01.1901 (pēc v. s.) Marija Vulfsone uz pilnvarojuma pamata Rīgas – Valmieras apgabala Zemesgrāmatas nodaļas priekšniekam lūgusi nostiprināt zemesgrāmatā nelaiķa vīra atstāto mantojumu – minēto nekustamo īpašumu – uz viņas un viņas bērnu – Kārļa Teodora, Andreja Ludviga, Jāņa Ādolfa, Luīzes Amālijas un Ludovikas Marijas – vārdiem. 29.01.1901 (pēc v. s.) Rīgas – Valmieras zemesgrāmatas priekšnieka nolēmums: iesniegtais dokuments pievienots zemesgrāmatai un uz tā pamata Rīgas pilsētas 4. hipotēku iecirkņa zemesgrāmatu reģistra 477. nodaļā, II daļā, 1. iedaļā ierakstīts pants: uz Rīgas apgabaltiesas lēmuma pamata nostiprināts īpašums iepriekš minētām personām turpināmā mantas kopībā, saglabājot Rīgas pilsētas virsīpašumu. [11]

__________________________________

[A] Kurzemes guberņā dzimtbūšana tika atcelta 1817. gadā. Kurzemes zemnieku brīvlaišanas likums formāli deva personīgo un pārvietošanās brīvību 300 000 personām. Kurzemē brīvlaišanu bija paredzēts īstenot pakāpeniski, pēc brīvlaišanas trīs gadus zemnieki nedrīkstēja atstāt sava draudzes novada robežas, bet nākamos trīs — virspilskunga iecirkņa robežas, 1832. gada Jurģos zemnieki ieguva tiesības mainīt dzīves vietu guberņas robežās. Ar zemnieku brīvlaišanu tika ievadīti tā sauktie klaušu laiki. [13]

Brāļi Straubergi savā grāmatā “Džūkste – pagasta un draudzes vēsture” raksta: Šiem brīvniekiem [brīvajiem saimniekiem] pievienojas, sākot ar nelaimīgo 1813. gadu, kad mazais Džūkstes pagastiņš no 28 mājām viens pats nodod 9 rekrūšus un 7 aizbēg, izpirktie rekrūši. Rekrūšus Džūkste, Pienotava nodod tikai izņēmuma gadījumos un gandrīz visus tos izpērk. Kopā ar to viņi tiek par brīviem cilvēkiem, kam brīve pāriet kā no viena pagasta otrā, tā arī uz pilsētu. Šo iespēju pāriet uz pilsētu izpirktie rekrūši lielā mērā izmanto, vispirms jau tādēļ, lai atpelnītu izpirkšanas naudu, bet vēlāk tie iedzīvojas pilsētā un paliek tur uz dzīvi. Un ja brīvie saimnieki zināmā mērā ir saistīti ar Jelgavu un pierakstās tur, izpirktie rekrūši dodas uz Rīgu. Rīga top par džūkstenieku izceļotāju galveno uzņēmēju, bet, kad izbeidz klaušas, uz Rīgu bez izpirktiem rekrūšiem plašos apmēros dodas arī citi džūkstenieki. [19]

[B] Sākotnēji varētu domāt, ka baznīcu grāmatu ierakstos pieļauta kļūda: uzsaukšanas ierakstā [2] līgavainim kā arods norādīts cukurfabrikas strādnieks, bet, pēc divām nedēļām laulājoties, [5] līgavainis jau ir cukurfabrikas īpašnieks. Bažas kliedēja pirmā dēla dzimšanas ieraksts, [3] kurā arī norādīts, ka tēvs ir cukurfabrikas īpašnieks, kurš dēlam kūmās aicinājis cienījamu kungu un divus fabrikantus. 

[C] Händler (vācu val.) – tirgotājs, kurš pārdod savus darinājumus.

[D] Laikrakstā [14] publicētajā ziņā par apbedīšanu ir norādīts, ka Rīgas Sv. Jāņa draudzei piederīgais Jēkabs Vulfsons bijis pērminderis, proti, uzsvērts viņa amats baznīcā, ne laicīgajā dzīvē, tāpēc pieņemts, ka pienākumus veicis šajā draudzē.

[E] Miršanas ierakstā [9] norādītais vecums – 72 gadi – aprēķināts kļūdaini.

[F] Minētā nekustamā īpašuma adrese – Rīga, Numurmuižas iela 15.

Avoti:

1. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Džūkstes (Siuxt); 1816-1833 Dzimušie. Iesvētītie. Dievgaldnieki. Laulātie. Mirušie (latviešu, vācu). Džūkste; 23. kadrs, [72.]–  ieraksts.
2. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Jēzus (Riga, Jesus); 1847-1859 Laulātie (latviešu, vācu); 63. kadrs, 13. ieraksts.
3. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1845-1853 Dzimušie (latviešu); 283. kadrs, 242. ieraksts.
4. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1845-1853 Dzimušie (latviešu); 413. kadrs, 370. ieraksts.
5. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1851-1851 Laulātie (latviešu); 4. kadrs, 23. ieraksts.
6. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1860-1868 Dzimušie (latviešu); 271. kadrs, 364. ieraksts.
7. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1860-1868 Dzimušie (latviešu); 600. kadrs, 298. ieraksts.
8. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1889-1899 Laulātie (latviešu) I draudze; 63. kadrs, 135. ieraksts.
9. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1892-1903 Mirušie (latviešu) I draudze; 106. kadrs, 47. ieraksts.
10. LVVA, 1394. f. 1. apr., 2062. l., 189. lp. o.p.
11. LVVA, 1615. f., 4. apr., 5882. l.
12. LVVA, 2942. f., 2. apr., 5669. l.
13. Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā  [tiešsaiste]. [B. v.] : Vikipēdija, brīvā enciklopēdija, 2025 [skatīts 2025-07-21]. Pieejams: https://lv.wikipedia.org/wiki/ Dzimtbūšanas_atcelšana_Latvijā.
14. Kirchliche Nachrichten. Begraben. Düna Zeitung, Nr. 41 (1895, 18. Febr.), S. [6.]
15. Locales. Nachlaßproclame… Rigasche Rundschau, Nr. 17 (1896, 22. Jan.), S. 3.
16. Proklamirte. Rigasche Stadtblätter, Nr. 8 (1851, 22. Febr.), S. 64.
17. Rigasches Adreß-Buch für 1868/69. Riga : N. Kymmel, 1868. S. [286.]
18. Rigasches Adreß-Buch für 1877. Riga : N. Kymmel, 1877. S. 225. [245.]
19. Straubergs, Jānis. Džūkste – pagasta un draudzes vēsture / Jānis Straubergs, Kārlis Straubergs. [Atkārtots izdevums]. Rīga : Jumava, [2018], 21.-22. lpp. ISBN 978-9934-20-222-3.