Marija Stilpniece (vācu: Marie Stilpneek) dzimusi saimnieka Jāņa Stilpnieka un viņa sievas ? ģimenē. Dzimšanas vieta – Sloka.

Ticība: luterticīga. [1, 8]

Pavalstniecība – Krievijas.

Laulājusies ar Jēkabu Vulfu 25.02.1851 (pēc v. s.) Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā. [2] Uzsaukti Rīgas Jēzus baznīcā [1, 10] saziņā ar Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. draudzes mācītāju. [1] Atraitne. [7, 8, 11]

Bērni: dēli Jēkabs, Kārlis Teodors, Rūdolfs Miķelis, Andrejs Ludvigs un Jānis Ādolfs; meitas Luīze Amālija un Ludovika Marija Juliāne.

Pēc Krievijas Impērijā pieņemtā pilsētas iedzīvotāju šķiriskā sadalījuma piederējusi Rīgas pilsētas kalpotājiem nodokļu maksātājiem. [6, 8]

Nodarbošanās: strādniece. [8]

Dzīvojusi Rīgā, Numurmuižas (Ziepniekkalna) ielā 15. [5, 8, 11, 12] Pēc vīra nāves uzdota kā namīpašniece. [12]

Bijusi patstāvīga un nodrošināta sieviete. 1880. g. aizdevusi naudu dēlam Kārlim Teodoram mājas īpašuma iegādei. Parāda atmaksa ieilgusi, tāpēc to vēlējusies piedzīt tiesas ceļā. Rīgas – Valmieras apgabala 9. iecirkņa miertiesnesim prasību izskatīšanai iesniegusi 29.04.1898 (pēc v. s.). [5] Vienošanās starp māti un dēlu panākta 05.02.1899 (pēc v. s.), kad Kārlis Vulfsons Marijai Vulfsonei izrakstījis vekseli par 420 rbļ. [7] Naudu gan netika atguvusi.

Mirusi 10.08.1907 (pēc v. s.) [3, 7] plkst. 4 pēcpusdienā 81 gada vecumā. Nāves cēlonis: kuņģa vēzis.

Apbedīta 15.08.1907 (pēc v. s.) Rīgā, Torņakalna kapsētā. [3]

30.09.1908 (pēc v. s.) Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļa izskatījusi mirušās atraitnes Marijas Vulfsones (Vulfas) mantojuma lietu. Tā kā tiesai neviens nebija iesniedzis mantojuma atstājējas rīkojumu nāves gadījumā (testamentu vai mantojuma līgumu), tad atbilstoši Baltijas guberņu civillikumu kopojumam viņas mantojumam būtu bijis jāpāriet likumiskajiem mantiniekiem. Likumiskas mantošanas tiesības pieteikuši mirušās bērni: Luīze Dombrovska, dzim. Vulfsone, Ludovika Hajeka, dzim. Vulfsone, Kārlis-Teodors Vulfsons, Andrejs-Ludvigs Vulfsons un Jānis Ādolfs Vulfsons. Tā kā tiesai minētā mantojuma lietā nekādas prasības un strīdi netika celti, kā arī, atskaitot iepriekš minētās personas, citu mantojuma tiesību pieteicēju tiesas noteikto sešu mēnešu laikā pēc trešās publikācijas izdevumā “Сенатские объявления” un līdz pat tiesas laikam nav bijis, iepriekš minētie prasītāji būtu atzīstami par vienīgajiem tuvākajiem M. Vulfsones mantiniekiem. Tā kā mantojuma atstājējas pēdējā dzīvesvieta bijusi Rīgā, tad prasītāju mantošana nosakāma pēc Vidzemes guberņas pilsētu tiesībām, atbilstoši kurām iepriekš minētie apstiprināmi mantošanas tiesībās.

Pēc mantojuma atstājējas bērnu pieteikuma mantojums sastāvējis no:

1. nekustamā īpašuma, nostiprināta viņai un bērniem turpināmā mantas kopībā, Rīgas pilsētas 4. hipotēku iecirknī, ar zemesgrāmatas 477. numuru. [A] Nekustamais īpašums ar parādiem nav bijis apgrūtināts, to novērtējuši:

• Rīgas pilsētas nekustamo īpašumu vērtēšanas komisijas deputāti – 610 rbļ.;
• Rīgas savstarpējās ugunsapdrošināšanas biedrība – 771 rbl.,
• mantinieki, saskaņā ar visaugstāko no minētajiem novērtējumiem – 771 rbl.

Mantojuma atstājējai Marijai Vulfsonei nekustamajā īpašumā piederējusi 1/3 domājamā daļa, kuras cena saskaņā ar iepriekš norādīto visaugstāko novērtējumu bijusi 257 rbļ.;

2. kustamās mantas: pieprasījuma mantiniekam Kārlim-Teodoram Vulfsonam samaksāt naudas summu pēc viņa 05.02.1899 vekseļa – 420 rbļ.

Visa mantojuma vērtība – 677 rbļ.

Tiesa atzinusi, ka mantojumu veido nekustamais īpašums, un mantojuma likumiskā vērtība noteikta 677,- rbļ. apmērā.

Apgabaltiesa nolēmusi: apstiprināt mantošanas tiesībās uz mirušās atraitnes Marijas Vulfsones (Vulfas) mantojumu līdzīgās daļās viņas bērnus; nepiedzīt no mantiniekiem mantojuma nodevu; piesūtīt Vidzemes guberņas Kamerālvaldei šī lēmuma norakstu; atzīt par dzēstām visas uz šo mantojumu līdz šim laikam nepieteiktās tiesības un prasības.    

Pamatojoties uz apgabaltiesas nolēmumu, 29.05.1909 (pēc v. s.) atraitnes Marijas Vulfsones (Vulfas) mantinieki uz pilnvarojuma pamata Rīgas – Valmieras apgabala zemesgrāmatas nodaļas priekšniekam lūguši nostiprināt zemesgrāmatā mantojuma atstājējas mantojumu – domājamo daļu nekustamajā īpašumā – līdzīgās daļās uz mantinieku vārdiem. Attiecīgais pants Rīgas pilsētas 4. hipotēku iecirkņa zemesgrāmatu 477. nodaļā, II daļā, 1. iedaļā ierakstīts 02.06.1909 (pēc v. s.).

03.06.1909 (pēc v. s.), jau pēc mantojuma tiesību apstiprināšanas, nekustamā īpašuma domājamās daļas pārdotas medicīnas doktoram Arturam Bergam. Pirkuma līgumi bijuši divi:

• pārdošanas līgums, noslēgts starp pārdevējiem Ludoviku Hajeku, dzim. Vulfsone, Andreju Ludvigu Vulfsonu un Jāni Ādolfu Vulfsonu par katram piederošās 1/5, bet kopumā 3/5, domājamo daļu pārdošanu, atbilstoši norādītajai īpašuma patiesajai pirkšanas vērtībai – 3600 rbļ.;
• dalīšanas akts, noslēgts starp pārdevējiem Luīzi Dombrovsku, dzim. Vulfsone, un Kārli Teodoru Vulfsonu par katram piederošās 1/5, bet kopumā 2/5, domājamo daļu pārdošanu. Dalīšanai paredzētā  nekustamā īpašuma kopējā summa bijusi noteikta atbilstoši tā patiesajai vērtībai – 6500 rbļ., tāpēc pārdodamo 2/5 domājamo daļu summa atbildusi 2600 rbļ., bet pircējam piederējušās 3/5 domājamās daļas – 3900 rbļ.

04.06.1909 (pēc v. s.) nekustamais īpašums nostiprināts zemesgrāmatā uz Artura Berga kā vienpersonīga īpašnieka vārda, saglabājot Rīgas pilsētas virsīpašumu. [7]

_________________________

[A] Īpašuma atradies Rīgā, Mītavas (Jelgavas) priekšpilsētā, 38. statistiskajā rajonā – Ziepniekkalnā, Numurmuižas (Ziepniekkalna) ielā 15; pēc pilsētas gruntsgabalu grāmatām – grupas Nr. 73 un grunts Nr. 74; 75; 76; pēc zemesgrāmatām – hipotēkas iecirknis IV un Nr. 477; policijas Nr. 24. [ 7, 9]

Avoti:

1. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Jēzus (Riga, Jesus); 1847-1859 Laulātie (latviešu, vācu); 63. kadrs, 13. ieraksts.
2. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1851-1851 Laulātie (latviešu); 4. kadrs, 23. ieraksts.
3. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1907 Laulātie. Mirušie (latviešu) I draudze; 42. kadrs, 336. ieraksts.
4. LVVA, 129. f., 1. apr., 2145. l., 24. lp.
5. LVVA, 129. f., 1. apr., 3546. l., 1620. civillieta. 
6. LVVA, 1394. f., 1. apr., 2064. l., 215. lp. o.p.
7. LVVA, 1615. f., 4. apr., 5882. l.
8. LVVA,  2942. f., 2. apr., 5669. l.
9. Galvas pilsētas Rīgas gruntsgabalu un ielu saraksts 1939. gadā. Rīga : Galvas pilsētas Rīgas valde, 1940. 299., 300., 420., 421. lpp.
10. Proklamirte. Rigasche Stadtblätter, Nr. 8 (1851, 22. Febr.), S. 64.
11. Rigasches Adreßbuch 1898/99. Riga : Im Selbstverlage des Herausgebers, [1898]. S. 267. [346.]
12. Rigasches Adreßbuch 1901. Riga : Im Selbstverlage des Herausgebers, [1901]. S. 326. [532.]