Gustava Kuncendorfa alus darītava (dažādās valodās rakstīts arī kā Kuntzendorff, Kuncendorf vai Kuncendorfs) bija ievērojama alus ražotne Rīgā, (dibināta Krievijas impērijas Vidzemes guberņas laikā) un vēlāk Latvijā (starp 5 lielākajām).

To 1796. gadā dibināja vācbaltiešu tirgotājs Kristofs Gotlībs Kuncendorfs (Christoph Gottlieb Kuntzendorf), un tā kļuva par vienu no pilsētas lielākajām alus darītavām, kas bija pazīstama ar alu, ko eksportēja visā Krievijas impērijā un Eiropā. Uzņēmumu mantoja Gotlība dēls Johans.

"Kuncendorfa nams" atradās Šķūņu ielā 25 

Ap 1850.–1860. gadu uzņēmums kļuva pazīstams kā “Johann Christoph Kuntzendorf & Sohn” (Johans Kristofs Kuntzendorfs un dēls).

Pēc tēva nāves 1865. gadā Gustavs mantoja vai pārņēma pilnīgu alus darītavas kontroli, un no tā brīža tā tika oficiāli pārdēvēta par “Gustav Kuntzendorf” vai “Bierbrauerei Gust. Kuntzendorff”.

1860.–1870. gadi: Gustavs Kuncendorfs strauji modernizēja un paplašināja alus darītavu.

1873. gads: Gustavs uzcēla lielu jaunu alus darītavas kompleksu Lagernaja/Legera ielā (mūsdienās Matīsa iela 8, Rīga), kas kļuva par vienu no modernākajām alusdarītavām Baltijas provincēs tajā laikā. Tajā bija sekojošs aprīkojums:

• 60 ZS tvaika dzinējs (Wolf uzņēmuma ražojums, Magdeburga)
• Mākslīgā ledus pagrabi (Lindes sistēma)
• Savas iesala, fermentācijas un nogatavināšanas zāles
• Strādnieku mājokļu bloks
• artēziskā aka tīra ūdens ieguvei, kuras dziļums pārsniedza 50 m

Līdz 1880. gadiem alus darītava bija viena no piecām lielākajām Rīgā un eksportēja alu uz Sanktpēterburgu, Maskavu, Kijevu, Varšavu un pat Vāciju.

1887. gads alus darītavā strādāja 28 strādnieki un kura saražoja aptuveni 190 000 spaiņu (vedru, aptuveni 230 000 litru) gadā.

1890. gadi–1900. gads: ģimene pārveidoja uzņēmumu par akciju sabiedrību: “Aktiengesellschaft Bierbrauerei Gust. Kuntzendorff” (akciju kapitāls 250 000–300 000 rubļu). Gustavs palika lielākais akcionārs un valdes priekšsēdētājs līdz pat savai nāvei.

1905. gada revolūcijas laikā uzņēmumā darbojas LSDSP nodaļa "Jods", kuras sastāvā ir arī brāļi Ķuzes. P. Ķuzis (pseidonīms J.Bērziņš)  kļūst par PSRS "Gulag" Tālo Austrumu reģiona vadītāju. Par spīti nelielajam strādnieku skaitam, līdz pat Pirmajam pasaules karam rūpnīcas strādnieki regulāri (arī 1912.g., 1914.g.) piesaka streikus

10.01.1906 Krāsotāju ielā 21, Kunzendorfa alus pārdotavā 5 jauni cilvēki sāka daudzīt veikala galdus, krēslus, apgāza un sabojāja biljardu, mūzikas isntrumentu un veikala lampu, nodarīdami vairāk par 200 rubļu lielus zaudējumus

28.11.1908. Krievijas valdība apstiprināja akciju sabiedrības «Gust. Kuncendorf alus darītava, Rīgā" statūtus.

1911.g. notiek papildus akciju izlaišana. Sabiedrības pamatkapitāls, pieskaitot 1911. g. akciju izlaidumu, bija Kr. rbļ. 400.000 liels, sadalīts 4000 akcijās par Kr. rbļ. 100 katra.

22.11.1914 ap plkst. 8:50 izcēlies ugunsgrēks Kunzendorfa akziju beedribas alus darītavā Matisa eela Nr. 8. Uguns bija izcēlusies iesala mājas bēniņos.

05.06.1919. atrasts Stučkas komunistu Sarkanā terora laikā nogalināts akciju sabiedrības direktors Dāvids Kiršs.

12.11.1920. g. saskaņā ar vispārējās sapulces lēmumu, šis sabiedrības pamatkapitāls palielināts, izdarot jaunu akciju izlaidumu, 4000 akcijas par Latv. rbļ. 100 katra

09.12.1921. Pamatojoties uz sabiedrības vispārējās sapulces lēmumu, Kr. rbļ. 400.000 un Latv. rbļ. 400.000 lielais pamatkapitāls pārvērtēts un noteikts 400.000 latu liels, sadalīts 8000 akcijās, par 50 latu katra.

16.06.1926. Traģiska 4 šoferu nāve. Vakarrīt ap plkst. 7 Kuncendorfa alus darītavas automobiļu garāžā atrasti 4 šoferi nozāļojušies. Viens atrasts pagalam uz šofera sēdekļa, divi uz automobiļu platformas un viens uz grīdas. Atsauktais ārsts atzina visus par mirušiem un tāpēc miroņus aizveda uz sekcijas nodaļu. Vakara ap plkst. 9 viņi sabraukuši ar saviem automobiļiem garāža un sākuši izlabot vienu automobili, dzerdami degvīnu. Viņi strādājuši līdz plkst. 2 naktī, bet plkst. 7 3 aiztaisījuši garāžas durvis un likušies gulēt. Atrastas 3 izdzertas degvīna pudeles. Domā, ka viņi nozāļojušies [..} ar bencina izgarojumiem. Nelaimīgie ir 30 g. v. Gustavs Michelsons no Pļavu ielas 7, 29 g. v. Indriķis Jungs no Tukuma ielas 8, tikpat vecais Voldemārs Kepke no Blaumaņa ielas 7 un 26 g. v. Jēkabs Rubenis no Šampētera ielas 76.

27.05.1927. finanšu ministrs V. Bastjānis apstiprināja Akciju sabiedrības „Gust. Kuncendorf alus darītava, Rīgā" jaunus statūtus. Sabiedrību dibināja Olga Gustava m. fon Zek, dzim. Kuncendorf, Elizabete Gustava m. Mals, dzim. Kuncendorf, Līna Gustava m. fon Kaul, dzim. Kuncendorf, Marija Gustava m. fon Rimša, dzim. Kuncendorf, un John Kuncendorfs.

02.07.1927. ugunsgrēks. Ap plkst 8 no rīta uguns izcēlās alusdarītavas divstāvu žāvētavā. Ēkā atradies ceļamkrāna motors, no kura izcēlies uguns. Dzēšanas darbā iesaistītas 7 ugunsdzēsēju brigādes . Stundas laikā ugunsdzēsējiem izdevās uguni nodzēst. Liesmas bija iekļuvušas arī alus darītavas lielajā mūra ēkā, kurā glabājās lieli iesala un labibas krahjumi. Nodega žāvētavas ēkas virsējā daļa, sadega motors un krājumi. 
Zaudejumus reķina ap 100.000 rbļ.

11.10.1939.g. «Gust. Kuncendorfa» alus darītavai iecelts pilnvarnieks. Ievērojot to, ka akc. sab. «Gust. Kuncendorfa» alus darītava Rīgā uzsākusi izejvielu un krājumu izpārdošanu, kas apdraud saimnieciskās dzīves netraucētu norisi un rada pamatotas šaubas par uzņēmuma vadības labu gribu uzturēt normālu uzņēmuma darbību, finansu ministrs A. Valdmanis vakar parakstījis rīkojumu, ar kuru akc. sab. «Gust. Kuncendorfa» alus darītavai Rīgā par finansu ministra pilnvarnieku iecelts Finansu ministrijas tirdzniecības un rūpniecības departamenta vicedi rektors A. Smēlis. Līdz ar to finansu ministrs noteicis, ka jebkāda veida naudas izmaksas, preču un izejvielu izpārdošanas, izņemot normālu tirdzniecību ar fabriku ražojumiem, akc. sab. «Gust. Kuncendorfa» alus darītava Rīgā var notikt vienīgi arpilnvarnieka piekrišanu. 

16.11.1939. g. akciju sabiedrības akcionāru pilnā sapulcē nolemts sab. likvidēt 

17.06.1940.g. Latvija okupē PSRS

27.07.1940.g. Kuncendorfa alus fabrika iekļauta "Nacionalizēto rūpniecības uzņēmumu sarakstā"

Pēc Otrā pasaules kara objekts tika pārveidots vīna, stipro alkoholisko dzērienu un vēlāk bezalkoholisko dzērienu ražošanai ar nosaukumu "Veldze". Fabrika bija pirmā PSRS, kura 1980.g. Olimpiādes sakarā sāka ražot "rietumu"- "PepsiCola" dzērienu pēc licences, bet vēlāk- centās kopēt ar CocaCola uc. dzērienus.

1991. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, rūpnīca turpināja darbību.

15.11.1991. "...mums ir lielas pretenzijas pret to, kā Coca-cola tiek ražota Latvijā un bijušajā Padomju Savienībā.» tā
firmas Coca-cola reģionālais menedžeris Ziemeļu valstis Vladislavs Paulius,. «Bieži netiek ievērota tehnoloģija, citreiz — pieviļ aparatūra, ar kuru tiek ražots dzēriens. Pēc novērtēšanas sistēmas, kur maksimālais punktu skaits ir 100, Padomju Savienībā ražota Coca-cola parasti saņem ap 20 punktiem, dažkārt novērtējums tuvojas pat nullei. Turpretī Zviedrijas Coca-cola kvalitāte ir ap 90 punktiem. Daļēji normālu Coca colu ražo Igaunijā un Lietuvā, bet jūsu Veldze ir ļoti veca rūpnīca ar daudzām problēmām. Turklāt mēs priekšroku dodam aparatūrai, kas ražota Vācijā vai Itālijā, bet jūs — Bulgārijā vai bijušajā VDR»

1995. gadā rūpnīca tika privatizēta.

Akciju sabiedrība turpināja darboties līdz 2006. gadam.