Teātris "Skatuve' pastāvēja  un darbojās Maskavā no 1932.līdz 1938. gadam. Tas atradās ēkā Strastnoj bulv. 8, kas atrodas blakus Puškina laukumam.  Pirms tam no 1919. līdz 1932 gadam kā teātris studija. Teātris ar lieliskiem aktieriem un atzīts kā labākais tā laika nerkeivu teātris padomju Krievijā. 

Teātri dibināja Krievijas latviešu biedrība "Prometējs" un tā vadībā atradās viens no izcilā krievu režisors Vahtangova audzēkņiem Osvalds Glazunovs (1891—1947))(dzimis Glāznieks - savā laikā  daudziem latviešiem bija tendence pielāgot uzvārdus vai nu vāciskai manierei, vai Padomju Savienībā - vārdi un uzvārdi krieviskojās).  

1932.gadā teātris ieguva valstisku statusu un teātra aktieru trupai pievienojās arī viena no Eiropas mēmā kino zvaigznēm Marija Leiko, kura pirms tam bija strādājusi Vācijā.

Teātra pēdējā izrāde notika 1937.gada 8.novembrī, kad  uz skatuves iznāca tikai teātra aktrises-sievietes, izpildot vīriešu lomas, jo tie neilgu pirms tam visi tika arestēti un atradās NKVD pagrabos  Pēc pāris dienām tika arestētas arī sivietes un pārējie teātra darbinieki, Arī tie nelatvieši, kuri strādāja teātrī dažādos amatos.

Jau 27.decembrī Maskavas pilsētas strādnieku Izpildu komitejas darbinieki teātri slēdza, motivējot, ka nav lietderīgi vairs tam darboties, tāpat visi ir arestēti. 

1938.gada 3.februārī visi teātra darbinieki tika noslepkavoti Butovas poligonā un aprakti kopējā bedrē, tā kā individualizēt katra kapa vietu nav iespējams. Šajā dienā komunisti noslepkavoja 229 latviešus. Pats Glāznieks šajā masu slepkavībā netika iznīcināts, jo bija Vahtangova teātra pamatsastāva aktieris.. Tas notika vēlāk - 1947.gadā, kad viņš mīklainos apstākļos, it kā nelaimes gadījumā, aizgāja bojā padomju koncentrācijas nometnē (GULAG), kur viņš tika ieslodzīts pēc nacionālās piederības pazīmes.

Diemžēl, arī mūsdienās Maskavas latviešu kultūras biedrībai nav izdevies saņemt atļauju no Maskavas Domes piestiprināt pie bijušās teātra ēkas piemiņas plāksni par saviem līdzekļiem , tādējādi maskaviešiem liegta iespēja šādā veidā atcerēties šo kultūras iestādi un komunistu pastrādāto noziegumu.