Muižas apbūve sākusi veidoties 17. gs., kad te saimniekoja Demkinu dzimta. Polijas karalis Augusts III, kuram 18.gs. piederēja Ludzas novads, muižu dāvinājis lielkancleram J. fon der Borham.

Kungu māja celta 1850. gada. Klasicisma stilam tuvas, skaidrās būvformās veidoto celtni cēlis muižas īpašnieks Benislavskis savai meitai Sofijai.

Pēdējie muižas īpašnie­ki bijuši Oboļensku dzimtas locekļi. No 1925. gada muiža pieder valstij. Tajā pašā gadā kungu mājā atvērta latviešu sešgadīgā skola.

Pēc Otrā pasaules kara, līdz 1977. gadam ēkā bija izvietojusies Pasienes astoņgadīgā skola.

Muižas vārds guvis ievērību, kas pārsniedz Latvijas robežas. Tas saistās ar Pasienes katoļu baznīcu – vienu no skaistākajiem baroka stila dievnamiem Latvijā. Pasienes draudzi dibinājuši 17. gs. dominikāņu ordeņa mūki. Baznīca celta 1694. gadā. Pie baznīcas bijis klosteris un skola ar plašu bibliotēku.

1753. gadā no koka celtā baznīca un klosteris nodega. Ar grāfa J. fon der Borha atbalstu

1761.gadā tā tika uzcelta no akmens un ķieģeļiem.