Malnavas muiža (Małnow) bija Latgales muiža tagadējā Ludzas novada, Malnavas pagasta centrā Malnavā.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Malnavas muižu ar zemi nacionalizēja un ieskaitīja valsts zemes fondā.

Vēsture

Sākotnēji tā bija Cecinas (Saļņevas muižas) pusmuiža un līdz 1724. gadam piederēja Hilzenu dzimtai. Kļūstot par Inflantijas vaivadijas Viļakas trakta vecāko (stārastu), Jānis Hilzens no sava tēva mantoja īpašumus, kuru kopplatība bija 163 777 ha.

Hilzena meitai Jadvigai apprecoties ar Janu Šadurski, Malnava kļuva par Šadursku dzimtas īpašumu, kas dokumentos minēta 1774. gadā. Viņa saimniekošanas laikā tika stādīts parks. Parka ziemeļu stūri, apmēram 50 m no kungu mājas, bijusi Pasienes dominikāņu 1710. gadā celta koka baznīciņa, kas 1802. gadā nojaukta un no jauna salikta Salnavas Naudaskalna kapsētā.

1784. gada ģenerālmērīšanas laikā Malnava bija brāļiem Josifam un Ksaverijam Šadurskiem piederoša atsevišķa muiža ar 169 sētām, kurās dzīvoja 950 vīriešu un 793 sieviešu dzimuma iedzīvotāji.

1842. gadā Ksaverija Šadurska dēli Nikolajs un Vincents savu īpašumu sadalīja divās daļās — Malnavas un Cecinas (Saļņevas) muižās. Pēc tam, kad Nikolaja Šadurska ģimene atstāja Malnavu, muižu pārvaldīja grāfa palīgs.

1863. gadā pēc dzimtbūšanas atcelšanas Malnavas muižas zemnieki atteicās pildīt klaušas.

1878. gadā Malnavas muižu iegādājās Juliuss von der Ropps.

1881. gadā muižas zemnieki protestēja pret zemes mērīšanu.

1905. gada revolūcijas laikā 1906. gadā muižu iegādājās S. F. Agarkovs.

1906. gada beigās Malnavā ieradās soda vienības un dragūni, sākās cilvēku medības, sišana un aresti. Īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma Agarkovs Malnavas muižu pārdeva Krievijas Impērijas armijas ģenerālleitnanta Ivana Svečina sievai Ļubovai Svečinai. Svečini paši nav dzīvojuši Malnavā, bet gan Pēterburgā. Latvijas brīvības cīņu noslēgumā Latgales partizānu pulks Malnavas muižu ieņēma 1920. gada 15. janvārī.

1920. gada agrārās reformas laikā Malnavas muiža ar 12 402 ha bija viena no lielākajām valsts zemes fondā ieskaitītajām Latvijas muižām. Bijušajā muižas centrā iekārtoja Latgales lauksaimniecības skolu (tagad Malnavas koledža).

1928. gadā ēkai piebūvēti sānu korpusi, pielāgojot lauksaimniecības skolas vajadzībām. No saimniecības ēkām saglabājusies 19. gadsimta 1. pusē celtā klēts klasicisma stilā, ar diviem 4 kolonnu portikiem galvenajā fasādē, kā arī vīna māja saimniecības ēkas. Otrā pasaules kara laikā pēc Latgales ieņemšanas 1941. gada jūlijā bijušajā Malnavas muižā iekārtoja Vērmahta karaspēka grupas "Ziemeļi" štābu.

Hitlera apspriede Vērmahta karaspēka grupas "Ziemeļi" štābā bijušajā Malnavas muižā 1941. gada 21. jūlijā. 

***

1921.gada 10.oktobrī svinīgi tika atklāta Latgales lauksaimniecības vidusskola. 

1936.gada 10.septembrī Zemkopības ministrs J.Birznieks deva rīkojumu Latgales vidusskolu ar 1936./1937.mācību gadu saukt par Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskolu.

1944.gada jūlijā mācību iestādi pārdēvēja par Malnavas lauksaimniecības tehnikumu

1964.gada 23.marta pavēli Nr.93 Malnavas l/s tehnikumam pievienoja sovhozu  Kārsava un mācību iestādi pārdēvēja par Malnavas sovhoztehnikumu.

 Ar 1992.gada 16.marta pavēli Nr. 59 izveidots Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikums.

Ar 2003.gada 1.septembri to pārdēvēja par Malnavas koledžu.

Fakss: 65731110

Mācību valoda: Latviešu

Reģistrācijas nr: 4247002587

Avots: https://www.skolas.lv/katalogi/iestades/izglitibas-iestade.aspx?ID=1175