Gustava Kuncendorfa alus darītava (dažādās valodās rakstīts arī kā Kuntzendorff, Kuncendorf vai Kuncendorfs) bija ievērojama alus ražotne Rīgā, Latvijā (tolaik tā bija daļa no Krievijas impērijas Vidzemes guberņas).

To 1796. gadā dibināja vācbaltiešu tirgotājs Gustava Kuncendorfa vectēvs Kristofs Gotlībs Kuncendorfs (Christoph Gottlieb Kuntzendorf), un tā kļuva par vienu no pilsētas lielākajām alus darītavām, kas bija pazīstama ar alu, ko eksportēja visā Krievijas impērijā un Eiropā.

Ap 1850.–1860. gadu uzņēmums bija pazīstams kā “Johann Christoph Kuntzendorf & Sohn” (Johans Kristofs Kuntzendorfs un dēls).

Pēc tēva nāves 1865. gadā Gustavs mantoja vai pārņēma pilnīgu alus darītavas kontroli, un no tā brīža tā tika oficiāli pārdēvēta par “Gustav Kuntzendorf” vai “Bierbrauerei Gust. Kuntzendorff”.

1860.–1870. gadi: Gustavs Kuncendorfs strauji modernizēja un paplašināja alus darītavu.

1873. gads: Uzcēla lielu jaunu alus darītavas kompleksu Lagernaja/Legera ielā (mūsdienās Matīsa iela 8, Rīga), kas kļuva par vienu no modernākajām ēkām Baltijas provincēs tajā laikā (tvaika dzinējs, ledus pagrabi, iesala ceptuve, strādnieku mājokļi).

Līdz 1880. gadiem alus darītava bija viena no piecām lielākajām Rīgā un eksportēja alu uz Sanktpēterburgu, Maskavu, Kijevu, Varšavu un pat Vāciju.

1887. gads alus darītavā strādāja 28 strādnieki un kura saražoja aptuveni 190 000 spaiņu (vedru, aptuveni 230 000 litru) gadā.

1890. gadi–1900. gads: ģimene pārveidoja uzņēmumu par akciju sabiedrību: “Aktiengesellschaft Bierbrauerei Gust. Kuntzendorff” (akciju kapitāls 250 000–300 000 rubļu). Gustavs palika lielākais akcionārs un valdes priekšsēdētājs līdz pat savai nāvei.

28.11.1908. Krievijas valdība apstiprināja akciju sabiedrības «Gust. Kuncendorf alus darītava, Rīgā" statūtus.

1911.g. notiek papildus akciju izlaišana. Sabiedrības pamatkapitāls, pieskaitot 1911. g. akciju izlaidumu, bija Kr. rbļ. 400.000 liels, sadalīts 4000 akcijās par Kr. rbļ. 100 katra.

06.05.1919. Krievijas izveidotās marionešu valdības- Stučkas Sarkanā terora laikā tiek nogalināts akciju sabiedrības direktors Dāvids Kiršs.

12.11.1920. g. saskaņā ar vispārējās sapulces lēmumu, šis sabiedrības pamatkapitāls palielināts, izdarot jaunu akciju izlaidumu, 4000 akcijas par Latv. rbļ. 100 katra

09.12.1921. Pamatojoties uz sabiedrības vispārējās sapulces lēmumu, Kr. rbļ. 400.000 un Latv. rbļ. 400.000 lielais pamatkapitāls pārvērtēts un noteikts 400.000 latu liels, sadalīts 8000 akcijās, par 50 latu katra.

27.05.1927. finanšu ministrs V. Bastjānis apstiprināja Akciju sabiedrības „Gust. Kuncendorf alus darītava, Rīgā" jaunus statūtus. Sabiedrību dibināja Olga Gustava m. fon Zek, dzim. Kuncendorf, Elizabete Gustava m. Mals, dzim. Kuncendorf, Līna Gustava m. fon Kaul, dzim. Kuncendorf, Marija Gustava m. fon Rimša, dzim. Kuncendorf, un John Kuncendorfs.

02.07.1927. ugunsgrēks. Ap plkst 8 no rīta uguns izcēlās alusdarītavas divstāvu žāvētavā. Ēkā atradies ceļamkrāna motors, no kura izcēlies uguns. Dzēšanas darbā iesaistītas 7 ugunsdzēsēju brigādes . Stundas laikā ugunsdzēsējiem izdevās uguni nodzēst. Liesmas bija iekļuvušas arī alus darītavas lielajā mūra ēkā, kurā glabājās lieli iesala un labibas krahjumi. Nodega žāvētavas ēkas virsējā daļa, sadega motors un krājumi. 
Zaudejumus reķina ap 100.000 rbļ.

11.10.1939.g. «Gust. Kuncendorfa» alus darītavai iecelts pilnvarnieks. Ievērojot to, ka akc. sab. «Gust. Kuncendorfa» alus darītava Rīgā uzsākusi izejvielu un krājumu izpārdošanu, kas apdraud saimnieciskās dzīves netraucētu norisi un rada pamatotas šaubas par uzņēmuma vadības labu gribu uzturēt normālu uzņēmuma darbību, finansu ministrs A. Valdmanis vakar parakstījis rīkojumu, ar kuru akc. sab. «Gust. Kuncendorfa» alus darītavai Rīgā par finansu ministra pilnvarnieku iecelts Finansu ministrijas tirdzniecības un rūpniecības departamenta vicedi rektors A. Smēlis. Līdz ar to finansu ministrs noteicis, ka jebkāda veida naudas izmaksas, preču un izejvielu izpārdošanas, izņemot normālu tirdzniecību ar fabriku ražojumiem, akc. sab. «Gust. Kuncendorfa» alus darītava Rīgā var notikt vienīgi arpilnvarnieka piekrišanu. 

16.11.1939. g. akciju sabiedrības akcionāru pilnā sapulcē nolemts sab. likvidēt 

17.06.1940.g. Latvija okupē PSRS

27.07.1940.g. Kuncendorfa alus fabrika iekļauta "Nacionalizēto rūpniecības uzņēmumu sarakstā"

Pēc Otrā pasaules kara objekts tika pārveidots vīna, stipro alkoholisko dzērienu un vēlāk bezalkoholisko dzērienu ražošanai ar nosaukumu "Veldze" fabrika, kas turpināja darboties līdz 2006. gadam.