Džordžs V, bija pirmais britu monarhs, kurš piederēja pie Vindzoru dinastijas.

Šī dinastija ir Saksijas-Koburgas un Gotas dzimtas atzars. Kā Apvienotās Karalistes un Karaliskās sadraudzības karalis Džordžs V bija Indijas imperators un pirmais Īrijas brīvvalsts karalis pēc tam, kad tā ieguva neatkarību.

Džordžs V valdīja no 1910. gada līdz savai nāvei 1936. gadā. Viņa valdīšanas laikā norisinājās Pirmais pasaules karš (1914—1918). 

Pirmais Pasaules karš faktiski risinājās "radu starpā"- gan Vācijas ķeizars Vilhelms II, gan Krievijas imperators Nikolajs II bija Džordža V brālēni.

No divpadsmit gadu vecuma Džordžs dienēja karaliskajā flotē, bet pēc viņa vecākā brāļa, prinča Alberta Viktora, Klerensas un Eivondeilas hercoga, negaidītās nāves kļuva par troņmantinieku, kā arī apprecēja brāļa līgavu Mariju Viktoriju fon Teku, kura bija tsk Kurzemes hercogu Ketleru dzimtas pēcnācēja.

Lai gan Džordžs dažkārt ceļoja pa Britu impēriju, viņš labprātāk palika mājās un kolekcionēja pastmarkas, un, kā norādīja vēlāk biogrāfi, dzīvoja garlaicīgu dzīvi.

Džordžs kļuva par karali-imperatoru 1910. gadā, kad nomira viņa tēvs, karalis Eduards VII. Pirmā pasaules kara laikā viņš nomainīja nosaukumu Saksijas-Koburgas un Gotas dzimtai uz Vindzoru dzimtu, kā arī saglabāja visus savus vācu titulus, kurus bija mantojis no radiniekiem.

Viņa valdīšanas laikā saskaņā ar 1931. gadā pieņemto Vestminsteres statūtu karaļa vara tika sadalīta tā, ka Džordžs kļuva karali katrai britu domīnijai atsevišķi. Vēlāk no šīm domīnijām izveidojas tā sauktā Nāciju Sadraudzība.

Viņš bija arī Jorkas hercogs (1892.-1920.), Kornvolas hercogs (1893.-1910.) un Velsas princis(1901.-1910.)