Eduards VIII Vindzors (Edward Albert Christian George Andrew Patrick David of Windsor, dzimis 1894. gada 23. jūnijā, miris 1972. gada 28. maijā) bija Apvienotās Karalistes un britu aizjūras domīniju karalis, kā arī Indijas imperators no 1936. gada 20. janvāra līdz tā paša gada 10. decembrim, kad atteicās no troņa. Viņš bija otrais monarhs no Vindzoru dzimtas, kurai nosaukumu bija devis viņa tēvs Džordžs V, nomainot Saksijas-Koburgas un Gotas dzimtai nosaukumu 1917. gadā.

Pirms kļuva par karali, Eduardam bija vairāki tituli: Jorkas princis Eduards, Kornvolas un Jorkas princis Eduards, Kornvolas hercogs, Rotsejas hercogs, kā arī Velsas princis (1910—1936). Vēl būdams jaunietis, viņš piedalījās arī Pirmajā pasaules karā, kā arī devās dažādos ārzemju ceļojumos sava tēva vārdā.

Tikai pēc dažu mēnešus valdīšanas, Eduards VIII izraisīja konstitucionālo krīzi, piedāvājot noslēgt laulības amerikāņu šķirtenei Volisai Simpsonei. Eduards VIII likumiski varēja apprecēties ar Simpsones kundzi un vienlaicīgi palikt par karali, toties dažādu apgabalu premjerministri iebilda pret šīm laulībām, argumentējot, ka tauta nekad nespēs Simpsoni pieņemt kā karalieni. 1936. gada 10. decembrī Belvederas pilī Eduards VIII parakstīja lēmumu par atteikšanos no troņa, lai tomēr varētu noslēgt šīs laulības. Viņš ir vienīgais britu monarhs, kurš brīvprātīgi ir atteicies no troņa. Eduards VIII valdīja tikai 325 dienas, kas ir viens no visīsākajiem monarhu valdīšanas termiņiem, kā arī viņš netika kronēts.

1937. gada 8. martā Eduardam tika piešķirts Vindzoras hercoga tituls. Otrā pasaules kara laikā sākotnēji Eduards tika norīkots Lielbritānijas kara misijā Francijā, bet pēc tam pārcēlās uz Bahamām.